"Valstij jādara vairāk savu pilsoņu labā, virzot reformas, kas uzlabotu galvenās pakalpojumu nozares, piesaistītu vairāk ārzemju ieguldījumu un padarītu valdību funkcionālāku un atbildīgāku," teica Klintone, piebilstot, ka pārmaiņas būtiskas ne tikai pašai Bosnijai, bet arī tās ambīcijām kļūt par ES un NATO dalībvalsti.
"Jūsu kaimiņiem jau ir panākumi šajā virzienā (..). Bosnijai-Hercegovinai jāpievienojas tām vai jāriskē atpalikt," uzsvēra Klintone.
ES spiež Bosniju īstenot reformas, kas spēcinātu šobrīd vājo centrālo valdību.
Klintone savu divu dienu vizīti Balkānu valstīs sākusi ar Bosnijas apmeklējumu. Plānots, ka viņa tiksies ar politiķiem un mudinās tos virzīties uz priekšu centralizētas valsts izveidē.
Vizīte notiek nedēļu pēc Bosnijas vēlēšanām, kurās centrālajā valdībā un valsts musulmaņu un horvātu daļā savas pozīcijas nostiprināja mērenie, bet Serbu Republikā varu saglabāja stingrās līnijas piekritēji Neatkarīgo sociāldemokrātu alianse (SNSD).
Kopš 1992.-1995.gada pilsoņkara Bosnija-Hercegovina ir sadalīta divās autonomās sastāvdaļās - Serbu Republikā un Musulmaņu-Horvātu Federācijā.
"Naids ir atslābis, bet nacionālisms joprojām pastāv. Tikmēr lielākas stabilitātes un iespēju solījums, ko reprezentē integrācija Eiropā, paliek nesasniedzams," uzrunājot studentus Sarajevas nacionālajā teātrī, uzsvēra Klintone.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
