Ko par Ukrainā notiekošo uzzina Krievijas propagandas auditorija
Foto: Kadrs no video

Krievijas cieši kontrolētā mediju vide Ukrainā notiekošo kopš 2014. gada traktē atbilstoši Kremļa politiskajām nostādnēm. Atbilstoši tām arī Krievijas armijas ievešana tiek skatīta kā pozitīvs pavērsiens, vēsta "The Moscow Times".

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Jau astoņus gadus ilgušais Krievijas iebrukums Ukrainā Kremļa kontrolētajos medijos, kurus vēro miljoniem cilvēku lielas auditorijas ne tikai Krievijā, bet arī ārpus tās robežām, tostarp Latvijā, atspoguļots kā Ukrainas pilsoņkarš - krievu un krievvalodīgo cīņa par pašnoteikšanos. Sižetos un rakstos ilgstoši atspoguļots, kā Krievija tā dēvētās "republikas" atbalstīja vēl pirms atzīšanas pirmdien, bet Rietumi tikai veicina Ukrainas bruņošanos, izplata dezinformāciju un apdraud arī pašu Krieviju. Arī jaunākajam pavērsienam jau laikus tika gatavota augsne.

'Pirmais kanāls'

Pēdējās nedēļās ziņās dominēja Pekinā notiekošās olimpiskās spēles. Tomēr paralēli vadošo raidījumu vadītāji regulāri nosodīja Rietumu, īpaši ASV, histēriju, kā arī apgalvoja, ka Ukraina ved karu pret saviem pilsoņiem Donbasā, liekot tiem doties bēgļu gaitās. Kanālā bieži atkārtots faktos nebalstītais apgalvojums, ka Rietumi melojuši par NATO nepaplašināšanos un tiem nevar uzticēties. Ziemeļatlantiskā alianse pati tika dēvēta par "militāru bloku ar mērķi karot" un "kara mašīnu", kas lien tuvāk Krievijai.

'Rossija-1'

Viena no vadošajiem iknedēļas raidījumiem "Nedēļas ziņas" vadītājs Dmitrijs Kiseļovs aizvadītajā svētdienā pievērsās konfliktam, izceļot Krievijas un "republiku" nevēlēšanos karot, kamēr Ukraina gatavo uzbrukumu Donbasam, īstenojot sabotāžas un teroraktus. Viņš, runājot par ASV prezidenta Džo Baidena paziņojumus par Krievijas agresiju un gaidāmajām provokācijām, norādīja, ka gaidāms pretējais - ASV provokācijas, lai iebruktu Donbasā, kā tas jau darīts Irākā un Vjetnamā. Turklāt pēc viņa teiktā rietumvalstu līderiem karš vajadzīgs iekšpolitisko problēmu aizēnošanai.

Cita kanāla zvaigzne Vladimirs Solovjovs savā šovā demonstrēja it kā Ukrainas rīkotus letālus teroraktus Donbasā, bet galvenokārt koncentrējās uz 2014. gada prodemokrātiskajiem protestiem jeb Maidanu Ukrainā, kā viesus intervējot uz Krieviju pārbēgušus tolaik gāztā režīma drošībniekus. Cita starpā Solovjovs Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska teikto par Eiropas drošību pielīdzināja nacistiskās Vācijas fīrera Ādolfa Hitlera nostājai, tādējādi turpinot vienu no Krievijas propagandas vēstījumiem, ka Ukrainā pie varas ir nacistisks režīms.

Solovjovs arī savā iknedēļas "YouTube" raidījumā, kura epizodes nosaukumā bija iekļāvis nepārprotamu vēstījumu "Krievija glābj Donbasu", pievērsās Krievijas un Ukrainas konfliktam, tostarp vērsās ar aicinājumu pie Putina ar norādi, ka "ir laiks". Solovjovs gan iepriekš izpelnījās kritiku par pāragriem paziņojumiem par teroraktiem Donbasā, kuri notika vēlāk.

Aģentūras

Kremļa kontrolētās aģentūras "RIA Novosti" un "Izvestia", kā arī medijs "RT" atspoguļoja jeb bieži vien bija pirmais vai galvenais avots visiem paziņojumiem par Ukrainas it kā veiktajām diversijām, sabotāžām un teroraktiem tā dēvēto separātistu kontrolētajās Doņeckas un Luhanskas "tautu republikās".

Piemēram, tika ziņots par sabotiera-pašnāvnieka uzbrukumu Doņeckā, par Ukrainas armijas apzinātām artilērijas apšaudēm pa civilo infrastruktūru, kā arī Ukraiņu sabotieru mēģinājumu pārņemt kontroli pār robežu, kas atdala Donbasu no Krievijas, kas esot noslēdzies ar divu kājnieku bruņoto auto iznīcināšanu un piecu cilvēku nāvi.

Medijos arī atspoguļota Donbasa iedzīvotāju bēgšana Ukrainas artilērijas apšaudes dēļ, tā dēvēto separātistu smagā "republiku" aizsargāšanas loma un citi Kremļa naratīvai atbilstoši stāsti.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus

Tags

ASV Doņecka Krievija Luhanska NATO Ukraina
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form