Krievija plāno izmantot Irānu, lai apietu starptautiskās sankcijas, kuras pret Maskavu vērstas tās iebrukuma Ukrainā dēļ, ja Teherānas kodolvienošanās ar pasaules lielvarām atkal stāsies spēkā, norāda Rietumu diplomāti, uz kuriem atsaucas portāls "Politico".
Maskava jūlijā uz Teherānu nosūtīja tirdzniecības un finanšu amatpersonu komandas, kā arī "Gazprom" un citu uzņēmumu vadītājus pēc Krievijas prezidenta Vladimira Putina tikšanās ar Irānas vadību, lai liktu pamatus ciešākai abu valstu sadarbībai.
Pēdējās nedēļās Irāna uz Maskavu nosūtīja arī divas oficiālas delegācijas, kas koncentrējās uz enerģētikas un finanšu jautājumiem. Starp augstajām amatpersonām, kas piedalījās sanāksmē, bija Irānas centrālās bankas vadītājs Ali Salehs Abadi, ekonomikas ministra vietnieks Ali Fekri un Irānas likumdevēja ekonomikas komitejas vadītājs Mohammads Reza Pours Ebrahimi. Irāņi Krievijā pavadīja vairākas dienas, tiekoties ar saviem kolēģiem un privātā sektora vadītājiem, norāda diplomāti. Galvenā Irānas pievilcība Maskavas acīs ir tā, ka tā nodrošina rezerves tirgu, lai pārdotu Krievijas jēlnaftu, uz kuru attiecas sankcijas.
Krievijas naftas eksportam no decembra draud gandrīz pilnīgs embargo no ES valstīm, taču, ja tiks atjaunota starptautiska kodolvienošanās ar Irānu, Maskavai, iespējams, būtu alternatīvas iespējas pārdot savus resursus, atzīmē medijs.
Saskaņā ar to, ko tirgotāji sauc par "apmaiņas" vienošanos, Irāna varētu importēt Krievijas jēlnaftu savā Kaspijas jūras ziemeļu piekrastē un pēc tam pārdot līdzvērtīgus jēlnaftas daudzumus Krievijas vārdā Irānas tankkuģos, kas izbrauc no Persijas līča. Irāna izmantotu Krievijas naftu, lai apmierinātu savu iekšzemes pieprasījumu, savukārt, pateicoties kodolpaktam, Irānas nafta, kas tiek eksportēta no dienvidiem, tiktu atbrīvota no sankcijām. Turklāt Irāna galu galā varētu izmantot savu tankkuģu floti, lai savāktu Krievijas naftu ostās ārpus Kaspijas jūras.
Tas, vai šis potenciālais Irānas-Krievijas sadarbības plāns realizētos praksē, ir atkarīgs no 2015. gadā parakstītās Irānas kodolvienošanās atjaunošanas. ASV eksprezidents Donalds Tramps 2018. gadā paziņoja par Savienoto Valstu izstāšanos no Irānas kodolvienošanās. Šis līgums paredzēja būtiskus ierobežojumus Irānas kodolprogrammai apmaiņā pret ekonomisko sankciju atcelšanu. Tramps līgumu kritizēja, kā vienu no tā vājajām vietām izceļot faktu, ka tas neierobežo Irānas raķešu programmas un destabilizējošās aktivitātes reģionā. Pašreizējais ASV līderis Džo Baidens mēģinājis atjaunot vienošanos.
Daudzi sarunās iesaistītie diplomāti saka, ka vienošanās panākšana ir tuva, lai gan ne ASV, ne Irāna pagaidām nav pieņēmušas ES jaunāko priekšlikumu.
Apliecinot Teherānai piešķirto nozīmi, Putina vizīte Irānā jūlijā bija viņa pirmā ierašanās valstī ārpus bijušās Padomju Savienības kopš kara sākuma. Teherāna un Maskava izmantoja izdevību, lai paziņotu par saprašanās memoranda parakstīšanu, kurā minēts par kopīgiem projektiem 40 miljardu ASV dolāru vērtībā, un īpaši uzsvērts mērķis attīstīt gāzes rezerves Persijas līcī un ražot augstvērtīgu sašķidrināto dabasgāzi.
