Kolumbija otrdien paziņoja, ka iesūdzēs tiesā Venecuēlas prezidentu Ugo Čavesu par genocīda atbalstīšanu, apsūdzot viņu palīdzības sniegšanā kreisajiem partizāniem pastrādāt masu slepkavības Kolumbijā.
"Kolumbija ierosina Starptautiskajai krimināltiesai (SKT) nosodīt Venecuēlas prezidentu Ugo Čavesu par genocīda sponsorēšanu un finansēšanu," žurnālistiem pavēstīja Kolumbijas prezidents Alvaro Uribe.

Savukārt Venecuēla slēgusi robežu ar Kolumbiju, strauji saasinoties krīzei par pagājušās nedēļas nogalē notikušo Kolumbijas spēku uzbrukumu komunistu teroristu bāzei Ekvadoras teritorijā, vēsta Kolumbijas telekanāls "Caracol", atsaucoties uz amatpersonām Karakasā.

"Mēs esam veikuši dažus pasākumus, tādus kā robežas slēgšana," sacīja Venecuēlas lauksaimniecības ministrs Eliass Haua.

Lēmums skars trīs robežpunktus Kolumbijas La Gvahiras, Norte de Santanderas un Araukas departamentos. Kā otrdien paziņoja aculiecinieki un transporta asociācija, dažos robežpunktos apturēta Kolumbijas preču plūsma uz Venecuēlu.

Venecuēla un Ekvadora pirmdien saasināja reģionālo krīzi, saraujot diplomātiskās attiecības ar Kolumbiju.

Konfliktu izraisīja pagājušās nedēļas nogalē notikušais Kolumbijas spēku uzbrukums komunistu teroristu bāzei Ekvadoras teritorijā, kas izsauca populistiskā Čavesa un viņa kreisi noskaņotā sabiedrotā - Ekvadoras prezidenta Rafaela Korreas brīdinājumus par iespējamo karu.

Arī citas Latīņamerikas valstis, to vidū ietekmīgā Brazīlija, nosodījušas Bogotu un pieprasījušas tai izteikt atvainošanos Ekvadorai.

Savukārt Francijas un ASV valdības aicina krīzes atrisināšanai izmantot diplomātiskus līdzekļus.

Čavess svētdien uz Kolumbijas robežu nosūtīja karaspēku un brīdināja Bogotu, ka līdzīgs iebrukums Venecuēlas teritorijā var izraisīt karu. Arī Ekvadora nosūtījusi karaspēku uz kaimiņvalsts robežu.

Abas kreisi noskaņotās valdības pirmdien pastiprināja diplomātisko spiedienu pret Kolumbiju.

Ekvadora paziņoja, ka sarauj diplomātiskās attiecības ar Bogotu, bet Venecuēla izraidīja no Karakasas kolumbiešu diplomātus. Jau iepriekšējā dienā Čavess bija atsaucis savas vēstniecības personālu no Bogotas.

Tikmēr Kolumbija paziņoja, ka nemiernieku nometnē Ekvadorā uzgājusi dokumentus, kas apliecina, ka Čavess FARC piešķīris 300 miljonus ASV dolāru un ka nogalinātajam teroristu līderim Rejesam bijuši sakari ar kādu Korrea tuvu stāvošu amatpersonu.

Gan Venecuēla, gan Ekvadora šīs apsūdzības noraida.

Komunistiskais teroristu grupējums FARC jau ilgāk nekā 40 gadus cīnās pret Kolumbijas valdību.

Lai gan komunistiem faktiski nav nekāda atbalsta valsts urbanizēto apvidu iedzīvotāju vidū, FARC ir izdevies paplašināt savu darbību lauku apvidos, izmantojot līdzekļus, kas iegūti ar narkotiku kontrabandu un cilvēku nolaupīšanu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!