Kolumbijas valdība noraidījusi Krievijas pārmetumus par it kā izvērstajiem centiem gāzt Venecuēlas prezidentu Nikolasu Maduro, vienlaikus uzsverot, ka jebkāds militārs atbalsts Karakasas režīmam radīs draudus mieram visā reģionā.
Kolumbijas valdība "viennozīmīgi noraida" deklarāciju, ar kuru marta beigās nāca klajā Krievijas parlaments, teikts Kolumbijas ārlietu ministra Karlosa Olmesa-Truhiljo paziņojumā.
Krievijas deklarācijā ANO aicināta atbalstīt politisku miera procesu Venecuēlā un novērst militāru intervenci krīzes māktajā Dienvidamerikas valstī.
Krievijas parlamenta augšnams "nosoda Venecuēlas opozīcijas pārstāvju un ārvalstu politiķu kūdošos paziņojumus, kuros pausti aicinājumi uz vardarbību un leģitīmās valdības gāšanu".
ANO būtu jācenšas "novērst ārvalstu iejaukšanos šīs valsts iekšējās lietās", teikts paziņojumā.
Krievijas vēstnieks Kolumbijā 28.martā deklarāciju nosūtījis Kolumbijas parlamentam.
Olmess-Truhiljo noraidīja "apsūdzības", kas paustas šajā deklarācijā, norādot, ka tā "neatbilst realitātei un izkropļo Kolumbijas un vairāku citu reģiona valstu kopīgo nostāju".
Demokrātiska pāreja Venecuēlā ir "jāīsteno pašiem venecuēliešiem bez spēka pielietošanas", teikts Kolumbijas ministra paziņojumā.
"Jebkāda armijas izvietošana vai militārs atbalsts Nikolasa Maduro režīma atbalstam demokrātisko pāreju pakļauj riskam un rada draudus mieram, drošībai un stabilitātei reģionā," brīdināja ministrs.
23.martā netālu no Karakasas ieradās divas Krievijas gaisa spēku lidmašīnas ar aptuveni 100 Krievijas militārpersonām. ASV valdība uzskata, ka to vidū ir arī specvienību karavīri un kiberdrošības speciālisti.
ASV prezidents Donalds Tramps Krievijai pieprasīja izvest savus karavīrus no Venecuēlas un brīdināja, ka izskatītas tiek "visas iespējas", lai to panāktu.
ASV varētu Krievijai noteikt jaunas finanšu sankcijas, ja tā turpinās iejaukties Venecuēlā, piektdien brīdināja Trampa īpašais sūtnis Venecuēlas jautājumos Eliots Eibramss.
Venecuēlā turpinās konfrontācija starp līdzšinējo prezidentu Nikolasu Maduro un opozīcijas līderi Huanu Gvaido, kas sevi pasludinājis par prezidenta pienākumu pagaidu izpildītāju un kuru par leģitīmu Venecuēlas valsts vadītāju atzinušas kopumā 60 valstis, arī ASV un vairākas Latīņamerikas valstis.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
