19. decembrī Krievijā notiks trešā sasaukuma Valsts domes vēlēšanas. Valsts dome ir Krievijas parlamenta — Federālās sapulces — apakšpalāta. Valsts domes 450 deputāti tiek ievēlēti uz četriem gadiem tiešās un aizklātās vēlēšanās.
Valsts dome pieņem likumus, kuru projektus iesniedz deputāti vai citi valsts varas atzari, kam ir tiesības uz likumdošanas iniciatīvu. Valsts domes pieņemtie likumi tālāk tiek nodoti apstiprināšanai Federālās sapulces augšpalātai — Federācijas padomei — un Krievijas prezidentam.

Valsts domes kompetencē ir arī:

a) dot piekrišanu Krievijas prezidenta izraudzītā kandidāta iecelšanai par Krievijas premjerministru;

b) izlemt jautājumu par uzticības izteikšanu Krievijas valdībai;

c) Krievijas centrālās bankas priekšsēdētāja iecelšana un atbrīvošana no amata;

d) Skaitīšanas (kontroles) palātas priekšsēdētāja un puses šīs palātas auditoru iecelšana un atbrīvošana no amata;

e) pilnvarotā cilvēktiesību jautājumos, kurš darbojas saskaņā ar federālās konstitūcijas normām, iecelšana un atbrīvošana no amata;

f) amnestijas izsludināšana;

g) apsūdzības izvirzīšana Krievijas prezidentam, lai atceltu viņu no amata.

Federācijas padomes vai Valsts domes uzlikto veto var atcelt tikai ar atkārtotu balsojumu, kurā par veto atcelšanu nobalso divas trešdaļas deputātu.

Valsts domē ir 450 deputāti. 225 no viņiem tiek ievēlēti no vienmandāta vēlēšanu apgabaliem (viens apgabals - viens deputāts), bet pārējos deputātus ievēlē pēc proporcionālās sistēmas, tas ir, pēc partiju sarakstiem.

Tādējādi katrs vēlētājs vēlēšanās balso divreiz: par deputātu vienmandāta vēlēšanu apgabalā un par kādas partijas vai vēlēšanu bloka sarakstu.

Partijas sarakstā ir federālā daļa un reģionālais saraksts. Saskaņā ar likumu partijām un blokiem savi federālie saraksti jāsadala reģionālajos, taču daļu kandidātu, ne vairāk kā 18, var atstāt saraksta federālajā daļā. Federālās daļas nosaukums un saraksta triju pirmo kandidātu vārdi tiek reģistrēti vēlēšanu biļetenos visas Krievijas teritorijā, bet reģionālā saraksta nosaukums un trīs pirmie kandidāti tiek ierakstīti vēlēšanu biļetenos viena vai vairāku Federācijas subjektu teritorijā.

Tiesības uz savu deputātu mandātu daļu iegūst tie partiju saraksti, par kuriem nobalsojuši vairāk nekā pieci procenti no visiem vēlētājiem, kas piedalījušies vēlēšanās. Mandāti sarakstu starpā tiek sadalīti pēc daudzpakāpju skaitīšanas sistēmas, kas aprakstīta likumā par Valsts domes vēlēšanām. Turklāt Valsts domē iekļuvušā saraksta federālās daļas kandidātiem, saņemot mandātus, ir priekšroka.

Saskaņā ar likumu Krievijas Centrālajai vēlēšanu komisijai par Valsts domes vēlēšanu rezultātiem jāinformē ne vēlāk kā divas nedēļas pēc vēlēšanām.

Saskaņā ar Krievijas konstitūciju un likumdošanu parlamenta un prezidenta pilnvaras ir līdzsvarotas, taču tradicionāli reāla likumu piemērošanas vara atrodas prezidenta un viņa administrācijas rokās. Tāpēc lielākā daļa Krievijas vadošo politiķu Valsts domes vēlēšanas uzskata par sagatavošanos prezidenta vēlēšanām, kurām jānotiek 2000. gada jūnijā.

Krievijas konstitūciju, kā arī likumus, kas saistīti ar Valsts domes, Federācijas padomes un prezidenta vēlēšanām un pilnvarām, iespējams izlasīt Centrālās vēlēšanu komisijas Interneta stacijā www.fci.ru rubrikā “Likumdošana”.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!