"Vairāku valstu pozīcijas ir šizofrēniskas, jo tās grib samazināt [tēriņus] nozarēm, kuras minējušas kā prioritāras izaugsmes veicināšanai un jaunu darbavietu radīšanai," sašutumu pauda komisārs.
Pēc viņa teiktā, joprojām vairākas bloka zemes pieprasa vēl dziļāku tēriņu cirpšanu, nekā paredz provizoriska samitā panākta vienošanās, taču tas nav iespējams, jo visas samazinājuma iespējas ir izsmeltas.
Paradoksāli ir tas, ka valstis, kas visaktīvāk iestājas par 2014.‒2020.gada budžeta apcirpšanu, prasa saglabāt tēriņus esošajā līmenī jomās, kuras atbilst to interesēm, uzsvēra Levandovskis.
Kā piemēru viņš minēja Somiju, kas neatkāpjas no prasības piešķirt tai naudu attāliem reģioniem Somijas ziemeļos, Vāciju, kas grib līdzekļus atkalapvienošanas palīdzībai Austrumvācijai, kā arī Franciju, kas piedraudējusi uzlikt veto nākamajam daudzgadu budžetam, ja tas paredzēs tēriņu samazinājumu lauksaimniecībai.
Levandovskis sacīja, ka nākamais mēģinājums panākt kompromisa risinājumu par nākamo daudzgadu budžetu, visticamāk, varētu būt februārī.
"Tikai negaidiet, ka [psiholoģiskā] vide būs uzlabojusies, jo eiro zonas valstis ir recesijā. Eiropas Savienības līderiem ir jābūt drosmīgiem savā pārliecībā un jārisina izaicinājumi tā, lai nodrošinātu finansiālu mieru nākamajos septiņos gados. Tas labāk piederētos Nobela Miera prēmijas ieguvējam [Eiropas Savienībai]," uzsvēra Levandovskis.
Viņš arī raksturoja kā neapmierinošu ES prezidenta Hermana van Rompeja mēģinājumu ar dalībvalstīm vienoties par savu izstrādāto kompromisa risinājumu. "Tas vēl nekad nav mēģināts ‒ censties radīt vairāk Eiropas ar mazāku naudas daudzumu," kritisks par ES prezidenta ierosmi bija komisārs.
ES divu dienu ārkārtas samits Briselē par bloka daudzgadu budžetu 23.novembrī beidzās, nepanākot vienošanos, un sarunas ir plānots atsākt nākamā gada sākumā.
Nesaskaņu par budžetu centrā ir diametrāli atšķirīgie viedokļi, kādi valda starp bagātajām un trūcīgajām ES valstīm.
Eiropas Komisija (EK) jūlijā ierosināja ES budžetu 2014.–2020.gadam 1,03 triljonu eiro (aptuveni 724 miljardu latu) apmērā, kas būtu par 5% lielāks nekā iepriekšējais 2007.–2013.gada budžets. EK norādījusi, ka budžeta palielinājums esot nepieciešams, lai izpildītu ES prioritārās maksājumu saistības, kuras jau uzņēmušās bloka dalībvalstis. Par budžeta palielinājumu stingri iestājas EK prezidents Žozē Manuels Barrozu, kurš vērsies pie ES bagātākajām valstīm ar aicinājumu atbalstīt trūcīgākās bloka dalībnieces, saglabājot esošajā līmenī finansējumu bloka kohēzijas politikai, kuras nolūks ir samazināt labklājības plaisu ES valstu vidū.
Savukārt bagātās ES valstis, kas ir lielākās iemaksu veicējas bloka budžetā, tostarp Vācija, Lielbritānija, Zviedrija un Nīderlande, ir pieprasījušas šajā periodā krasu tēriņu samazinājumu, jo ir pārliecinātas, ka izdevumu palielinājums ir nepieņemams laikā, kad valstis ir spiestas samazināt savus budžetus. Turīgo valstu nostāja ir saniknojusi trūcīgākās bloka zemes Austrumeiropā, tostarp Latviju, kuras paziņojušas, ka krass tēriņu samazinājums vēl vairāk padziļinās labklājības plaisu, kāda valda starp vecajām un jaunajām ES zemēm.