Ziņas tropisko salu skupsnā Indonēzijas dienvidaustrumos, kas ir vienīgā vieta, kur šie retie reptiļi vēl dzīvo brīvā dabā, izplatās ātri - kopš 2007. gada varāni nogalinājuši divus cilvēkus - kādu mazu zēnu un zvejnieku - bet citi, kas apgalvo, ka Komodo pūķi viņiem uzbrukuši neprovocēti, smagi cietuši.
Lai gan eksperti norāda, ka gadījumi, kad retie varāni kādam uzbrukuši, joprojām ir ļoti reti, bailes strauji pārņem zvejnieku ciematiņus, izsaucot jautājumus, kā ar bīstamajiem kaimiņiem sadzīvot nākotnē.
46 gadus vecais Komodo nacionālā parka uzraugs Mains, kurš, līdzīgi daudziem indonēziešiem, iztiek bez uzvārda, kārtoja savu dokumentāciju, kad viena no ķirzakām uzrāpās pa viņa būdas kāpnēm un iekodās Maina ceļgalos zem rakstāmgalda. Kad reindžers mēģināja atlauzt ķirzakas spēcīgos žokļus, viņš sajuta uzbrucēja zobus arī savā rokā.
"Es domāju, ka neizdzīvošu (..) Esmu aizvadījis pusi sava mūža, strādājot Komodo salās, taču nekad neesmu pieredzējis kaut ko tādu," stāsta Mains, norādot uz brūcēm, kas prasījušas 55 šuves un joprojām nav pilnībā sadzijušas, kaut pagājuši jau trīs mēneši. "Par laimi, mani draugi izdzirdēja manus kliedzienus un laikā nogādāja mani slimnīcā," viņš norāda.
Eiropas un ASV zooloģiskajos dārzos iecienītie Komodo varāni garumā var sasniegt trīs metrus un līdz 70 kilogramiem lielu svaru. Visi vēl savvaļā dzīvojošie šīs sugas īpatņi, kuru skaits, kā tiek lēsts, nepārsniedz 2500, sastopami tikai 1810 kvadrātkilometrus lielajā Komodo nacionālajā parkā, bet visbiežāk - arhipelāga abās lielākajās salās - Komodo un Rinkā. Kaimiņos esošajā Padarā ķirzakas izzuda pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados, kad tika izšauti brieži, kas bija varānu galvenais medījums.
Lai gan medības nacionālajā parkā ir aizliegtas, parka plašā teritorija un uzraugu trūkums patrulēšanu padara gandrīz par neiespējamu, atzīst biologs un reptiļu eksperts Heru Rudiharto.
Vietējie iedzīvotāji uzskata, ka varāni kļuvuši agresīvāki, jo ir izsalkuši, pateicoties tam, ka viņiem par medījumu jākonkurē ar malumedniekiem, taču nacionālā parka amatpersonas tam nepiekrīt.
Milzīgās ķirzakas vienmēr bijušas bīstamas, norāda Rudiharto. Lai cik miermīlīgi tie varētu šķist, kad gulšņā koku paēnā vai gozējas balto smilšu pludmalēs, varāni ir ļoti ātri, spēcīgi un nāvējoši, uzsver biologs.
Tiek uzskatīts, ka mūsdienu Komodo varāni cēlušies no vēl lielākām ķirzakām, kas pirms 30 000 gadu mitušas Javas salā vai Austrālijā.
Varāni skrienot var sasniegt līdz pat 30 kilometriem stundā lielu ātrumu, un, ķirzakas vērojot no malas, šķiet, ka to kājeles darbojas kā miksera lāpstiņas.
Kā vēsta žurnāla "Proceedings of the National Academy of Sciences" šī mēneša numurā publicētais pētījums, Komodo pūķis, notverot savu medījumu, izdala indīgu vēmekļu šalti. Tādējādi pētījuma autori, kas Singapūras zooloģiskajā dārzā kādai neglābjami slimai ķirzakai izoperējuši indes dziedzerus, apgāzuši iepriekš izplatīto teoriju, ka varānam par upuri kritušais medījums mirst no asins saindēšanās, kuru izraisa reptiļa mutē mītošās toksiskās baktērijas.
Tomēr Komodo pūķa galvenais ierocis ir garie un robotie zobi, norāda Melburnas universitātes profesors Braians Frais.
"Tie rada šīs dziļās, dziļās brūces," stāsta profesors. "Taču vēmekļi liek tām asiņot, samazinot asinsspiedienu un tuvinot dzīvnieku bezsamaņai."
Pēdējo 35 gadu laikā varāni nogalinājuši četrus cilvēkus. Tas noticis 1974., 2000., 2007. un 2009. gadā. Pēdējo desmit gadu laikā vismaz astoņi cilvēki saskarsmē ar milzu ķirzakām guvuši ievainojumus.
Tomēr nacionālā parka amatpersonas norāda, ka, ņemot vērā nepārtraukto tūristu plūsmu un to, ka līdzās varāniem pastāvīgi dzīvo 4000 cilvēku, cietušo skaits ir niecīgs.
"Vienmēr, kad notiek kāds uzbrukums, tas piesaista daudz uzmanības," norāda Rudiharto. "Taču tas ir tikai tāpēc, ka šī ķirzaka ir eksotiska, arhaiska un nav sastopama nekur citur kā tikai šeit."
Florences universitātes Dzīvnieku bioloģijas un ģenētikas nodaļas pētnieks Klaudio Čiofi pieļauj, ka gadījumā, ja Komodo varāni ir izsalkuši, viņus varētu pievilināt ciematos kaltējamo zivju smaka, smaržas, kas izplatās, gatavojot ēdienu, un tāpēc cilvēkiem biežāk nākas ķirzakas sastapt.
Tikmēr ciematnieki norāda, ka vienmēr esot mierīgi sadzīvojuši ar varāniem.
"Viņi mums nav uzbrukuši, kad mēs mēdzam vienatnē iet pa mežu," stāsta 51 gadu vecais Hadžs Amins, piebilstot, ka ķirzakas nekad nav uzbrukušas arī bērniem.
Parasti varāni apēd tādu gaļas daudzumu, kas līdzinās 80% pašu svara, un tad vairākas nedēļās var iztikt neēduši, un Amins, tāpat kā citi ciematnieki, uzskata, ka ķirzaku izsalkumā daļēji vainojami 1994. gada noteikumi, kas liedza tās piebarot.
"Mēs mēdzām tiem atdot briežu kaulus un ādu," atceras zvejnieks.
Nesen ciematnieki lūdza atļauju pāris reizes gadā varānus piebarot ar cūkgaļu, taču nacionālā parka amatpersonas paziņoja, ka tas nekad nenotiks.
"Ja mēs ļausim cilvēkiem tos barot, tie kļūs slinki un zaudēs spēju medīt," norāda reptiļu eksperts Džeri Imanšaja. "Kādu dienu tas viņus nogalinās."
Tikmēr pēdējā laika uzbrukumi satraukuši pat nacionālā parka uzraugus.
Pagājis tas laiks, kad viņi mēdza ar ķirzakām kaitēties, raustot tās aiz astēm, apkampjot vai skraidelējot to degungalā, lai izaicinātu uz ķeršanu, stāsta Muhamads Salehs, kas ar Komodo pūķiem nodarbojies kopš 1987. gada.
"Tagad vairs ne," nopūšas uzraugs, kurš šobrīd, lai kur ietu, vienmēr stiepj līdzi divus metrus garu nūju.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
