Pēc ASV aicinājuma uz dialogu abas Honduras politiskajā krīzē konfliktējošās puses ir gatavas risināt sarunas, lai rastu risinājumu pēc pagājušā mēneša apvērsuma.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Prezidenta Baraka Obamas administrācija, kuras solījumam uzlabot attiecības ar Latīņameriku šobrīd jāiztur pirmais nopietnais pārbaudījums, ar Kostarikas prezidenta atbalstu iesaistījusies šī jautājuma risināšanā, lai novērstu asinsizliešanu vienā no reģiona visnabadzīgākajām valstīm.

Gāztais Hondurasas prezidents Manuels Selaja, kuru atbalsta starptautiskā sabiedrība, paziņojis, ka ir gatavs risināt dialogu ar tiem, kuri viņu 28. jūnijā padzina no amata, piedraudot ar ieroci, un, ģērbtu vienīgi pidžamā, aizsūtīja trimdā.

Ar Kostarikas prezidenta un Nobela miera prēmijas laureāta Oskara Ariasa starpniecību Selaja ceturtdien tiksies ar Hondurasas Kongresa ieceltā prezidenta pienākumu izpildītāja Roberto Mičeleti pagaidu valdību. Arī Mičeleti ir piekritis piedalīties sarunās, kuras viņš tomēr dēvē vienīgi par dialogu, nevis sarunām.

"Redzēsim, cik laika būs vajadzīgs, lai konstatētu, vai ir iespējams rast abām pusēm pieņemamu risinājumu," Karakasā bāzētajam reģionālajam televīzijas kanālam "Telesur" teica Ariass.

Atbalstot Ariasa lomu, ASV valsts sekretāre Hilarija Klintone otrdien mudināja Selaju "izmēģināt dialoga procesu un skatīties, kur tas novedīs".

Šķiet, ka tas licis gāztajam prezidentam atteikties no jaunas konfrontācijas, piemēram tādas, kā viņa mēģinājums svētdien nolaisties Tegusigalpā lidmašīnā, ko viņa rīcībā bija nodevis gāztā prezidenta sabiedrotais, Venecuēlas prezidents Ugo Čavess.

Čavess ir ass Vašingtonas kritiķis un komunistu pārvaldītās Kubas draugs. Pēc apvērsuma organizētāju teiktā, Selajas draudzīgās attiecības ar Čavesu esot bijis viens no viņa gāšanas iemesliem.

Amerikas Valstu Organizācija, kura sestdien apturēja Hondurasas darbību tajā, pēc tam kad pagaidu valdība atteicās atjaunot amatā Selaju, arī apliecinājusi atbalstu Ariasa starpniekdarbībai.

Ariass ir iemantojis starptautiskās sabiedrības cieņu kā miera uzturētājs un 1987.gadā saņēma Nobela miera prēmiju par savu lomu konfliktu izbeigšanā vairākās Centrālamerikas valstīs aukstā kara spriedzes laikā, kas bija pārņēmusi reģionu astoņdesmitajos gados.

Taču Hondurasas krīzes gadījumā viņam jāsaduras ar nelokāmu nostāju abās pusēs, kuras apgalvo, ka aiz tām stāvot konstitūcija un nostājas neesot apspriežamas.

Mičeleti pagaidu valdība, kaut arī tā riskē nokļūt starptautiskā izolācijā, apgalvo, ka esot rīkojusies likumīgi, gāžot Selaju, jo viņš esot mēģinājis nelikumīgi atcelt prezidentūras termiņa ierobežojumu, lai pagarinātu savu valdīšanas laiku.

Pēc Mičeleti teiktā, ja Selaja atgrieztos, tad nevis kā prezidents, bet gan lai stātos tiesas priekšā par izdarītajiem noziegumiem.

Selaja bija tikpat nelokāms un paziņoja, ka ceturtdienas sarunās runa var būt vienīgi par viņa atgriešanos prezidenta amatā. Viņš apsūdzēja apvērsuma organizētāju valdību viņa atbalstītāju ielu protestu apspiešanā Tegusigalpā. Sadursmēs ar viņa atbalstītājiem, kad Hondurasas karavīri svētdien neļāva nolaisties Selajas lidmašīnai, gājis bojā vismaz viens cilvēks.

Daži analītiķi skeptiski raugās uz iespēju panākt vienošanos, kas darītu galu krīzei Hondurasā. ASV bāzētā Ekonomikas un politikas pētījumu centra līdzdirektors Marks Veisbrots uzskata, ka izbeigt pagaidu valdības darbību varētu vienīgi reālas ekonomiskās sankcijas.

Tomēr citi ir noskaņoti optimistiskāk. "Manuprāt, mēs veidojam dialogu, kas būs ļoti produktīvs un labs Hondurasai," Vašingtonā paziņoja kādreizējais Hondurasas prezidents Rikardo Maduro.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form