Kopā ar Korenu un Kuzminu Lietuva likusi atgriezties Latvijā vēl vienam krievvalodīgo foruma dalībniekam
Foto: AFP/Scanpix

Kopā ar "Latvijas antifašistiskās komitejas" pārstāvi, 16.marta protestu pasākumu rīkotāju Josifu Korenu un "Latvijas Krievu savienības" (LKS) pārstāvi, Eiropas Parlamenta (EP) deputātes Tatjanas Ždanokas palīgu Aleksandru Kuzminu Lietuva no Klaipēdā notiekošā krievvalodīgo foruma "Etnonacionālisms - drauds drošībai un stabilitātei pasaulē" likusi atgriezties Latvijā arī Aleksandram Ržavinam, kas viesu sarakstā minēts kā vēsturnieks, kurš cenšoties nosargāt pasaules karu upuru piemiņu, otrdien vēsta "Delfi.lt".

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Kā informēja LKS, Korenam un Kuzminam paziņots, ka viņiem liegta iebraukšana Lietuvā uz pieciem gadiem, bet viņi šo lēmumu plāno apstrīdēt. Šobrīd visas trīs minētās personas Lietuvu ir atstājušas.

Lietuvas Iekšlietu ministrija, kurai pakļauts Migrācijas departaments, šo konkrēto gadījumu nav komentējusi, bet ministra Sauļus Skverneļa padomnieks Toms Beržinsks norādījis, ka Lietuvai nevēlamo personu saraksts tiek veidots, balstoties uz kompetentu iestāžu informāciju, un "bez iemesla cilvēki šai sarakstā netiek iekļauti".

Pasākuma rīkotāji, tostarp Klaipēdas pilsētas padomes loceklis Vjačeslavs Titovs, uz notikušo reaģējuši, mēģinot sacelt starptautisku skandālu un paziņojot, ka Lietuva ir "fašistiska valsts", norāda portāls.

"Ja no valsts izraida cilvēkus, kuri cīnās pret fašismu un nacismu, tātad šī valsts ir fašistiska," viņš paziņojis.

Forumu, kas Klaipēdā norisinās otrdien un trešdien, rīko Lietuvas krievu savienība, pie kuras pieder Titovs, kā arī Baltijas jauniešu asociācija "Juvenis" un Klaipēdas veterānu organizāciju koordinācijas padome. Organizētāji apgalvo, ka viņu mērķis esot noskaidrot iespējas pasaulē panākt mieru.

"Temats ir ļoti aktuāls. Paraugieties, kas norisinās visapkārt - nacionālisti ceļ galvas. Uz forumu aicinājām ļoti cienījamus cilvēkus ar lielu pieredzi cīņā pret nacismu, cilvēktiesību aizstāvjus, bet tas, ko nākas pieredzēt, apliecina, ka Lietuva ir pavisam nedraudzīga valsts," izteicies Titovs.

Kā portālu informējis "Juvenis" un Klaipēdas veterānu organizāciju koordinācijas padomes priekšsēdētājs Aleksejs Greičus, pirmo Lietuvas robežsargi esot izraidījuši Kuzminu, sagaidot viņu Klaipēdas autoostā un nododot viņam rakstveida paziņojumu, ka viņam nekavējoties jāatstāj Lietuva, citādi viņš tiks aizturēts. "Viesis nevēlējās problēmas un aizbrauca," viņš stāstījis.

Korens attiecīgu dokumentu saņēmis pirmdienas vakarā, bet palicis pārnakšņot, lai varētu doties uz Migrācijas departamenta nodaļu noskaidrot izraidīšanas iemeslu, bet Ržavins paziņojumu saņēmis otrdienas priekšpusdienā, kad kopā ar citiem foruma dalībniekiem gājis nolikt ziedus pie Otrā pasaules kara upuru pieminekļa Klaipēdā.

Paziņojumos, kas izsniegti Korenam, Kuzminam un Ržavinam, teikts, ka viņiem aizliegts ierasties Lietuvā līdz 2020.gadam, balstoties uz 2004.gadā pieņemto likumu "Par ārvalstnieku tiesisko stāvokli". Šis likums nosaka, ka Eiropas Savienības valstu pilsoņiem un/vai viņu ģimenes locekļiem, vai citām personām, kas saskaņā ar ES tiesību normām bauda personu brīvas pārvietošanās tiesības, var tikt aizliegts ierasties Lietuvas Republikā uz laiku, kas nav ilgāks par pieciem gadiem, ja viņu ierašanās un uzturēšanās var apdraudēt valsts drošību vai sabiedrisko kārtību.

Titovs solījis trešdien kā Klaipēdas pilsētas padomes loceklis rakstīt vēstuli iekšlietu ministram, lai pieprasītu sākt izmeklēšanu un noskaidrot, kādēļ minētie cilvēki iekļauti to ārvalstnieku sarakstā, kuriem aizliegta iebraukšana Lietuvā. "Pieprasīšu, lai personas, kuras viņus izraidīja vai pieņēma tādu lēmumu, tiktu sodītas. Tā nedrīkst rīkoties. Tāda rīcība kaitē Lietuvas valstij," viņš paziņojis.

Titovs apgalvo, ka nedz viņš pats, nedz citi organizētāji, nedz viesi neesot zinājuši par iespējamajām nepatikšanām. "Šie cilvēki citās valstīs tiek godāti par saviem darbiem, bet mēs viņus izdzinām. (..) Skaidrs, ka par to rakstīs visi Krievijas portāli," piebildis rīkotāju pārstāvis.

Kā tikmēr norādījis Lietuvas Seima Nacionālās drošības un aizsardzības komitejas deputāts Arvīds Anušausks, viņu nepārsteidz, ka foruma viesi iekļauti Lietuvai nevēlamo personu sarakstā. "Šāds saraksts nav grābts no gaisa, bet balstīts uz informāciju, uz faktiem. Varu garantēt, ka šie viesi labi zināja, ka viņu vārdi šādā sarakstā ir un ka viņi tiks izraidīti no Lietuvas, tomēr brauca, jo gribēja izraisīt skandālu," viņš spriedis.

Anušausks uzskata par likumsakarīgu arī to, ka Klaipēdas foruma rīkotāji uzaicinājuši viesus no Latvijas, kur aktīvi darbojas Krievijas finansētas organizācijas. "Protams, konkrēts kaitējums nevienam netiek nodarīts, bet viņi veido kontaktus, tīklus, pilda Krievijas specdienestu uzdevumus. Lietuva pilnīgi noteikti neko nav zaudējusi, aizsūtot mājās trīs viesus no Latvijas," piebildis deputāts.

Saskaņā ar Lietuvas Iekšlietu ministrijas datiem 2014.gadā iebraukšana Lietuvā liegta gandrīz 3500 ārvalstniekiem jeb par 17% vairāk nekā 2013.gadā, tai skaitā 1618 Krievijas pilsoņiem jeb par 35% vairāk nekā gadu pirms tam. Vairāk nekā 600 no šīm personām atzītas par tādām, kas var radīt apdraudējumu ES valstu sabiedriskajai kārtībai, iekšējai drošībai un starptautiskajām attiecībām.

To ārvalstnieku saraksts, kuriem nav ļauts iebraukt Lietuvā, netiek publiskots, lai gan nesen izraisījās diskusijas, vai tam nevajadzētu būt atklātam. Pērn Lietuvas Ārlietu ministrija paziņoja, ka ierosinājusi aizliegt iebraukšanu valstī vairākiem Krievijas pilsoņiem, kas aktīvi atbalstījuši Kremļa politiku Ukrainas jautājumā, - politiķiem, uzņēmējiem, spēka struktūru pārstāvjiem un kultūras darbiniekiem, bet arī viņu vārdi netika izpausti, jo likums to neparedz.

Pagājušajā vasarā Lietuvā kā nevēlama persona netika ielaists prokremliskais Krievijas pseidovēsturnieks, fonda "Vēsturiskā atmiņa" direktors Aleksandrs Djukovs, kas gatavojās ierasties Viļņā, kur tika prezentēta viņa grāmata "Holokausta priekšvakarā" - tendenciozs "dokumentu krājums" par 1940. un 1941.gadu Lietuvā. Viņam iebraukšana Lietuvā liegta uz desmit gadiem.

Djukovs vērsās tiesā, lūdzot anulēt Lietuvas robežsargu lēmumu un svītrot attiecīgu ierakstu Iekšlietu ministrijas reģistrā, bet tiesa viņa prasību noraidīja kā nepamatotu. Anušausks viņu raksturojis kā Krievijas specdienestu cilvēku, kas savos darbos cenšas attaisnot staļiniskā režīma noziegumus.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form