Aizvadītajos trijos gados Igaunijā ir vērsusies plašumā korupcija - 2002.gadā Igaunija 49 attīstīto valstu vidū ierindojās 24.vietā, turpretim 2003.gadā tā bija noslīdējusi līdz 29.vietai, raksta Igaunijas prese.
Igaunijas Tirgus pētījumu institūta direktore Marje Josinga teica, ka korupcijas izplatīšanās novērtējums ir daudz negatīvāks par personisko pieredzi, ziņo "Postimees Online".

Turpretim uzņēmēji lēš, ka nodokļu maksāšanas disciplīna uzlabojas un mazinās ēnu ekonomikas ietekme uz tautsaimniecību.

Uzņēmējdarbībā kukuļi visbiežāk jādod, lai iegūtu valsts kontraktus un ietekmētu likumdošanu. 34% aptaujāto uzskata, ka kukuļu summas ir palielinājušās.

"Aripaev Online" raksta, ka 15% algoto darbinieku pagājušajā gadā saņēma neoficiālu algu jeb aplokšņu algu un valsts tādēļ nodokļos nesaņēma 1,6 miljardus kronu (68,4 miljoni latu). 2002.gadā valsts šī iemesla dēļ zaudēja 1,2 miljardus kronu. Pagājušajā gadā viszemākais korupcijas līmenis tika reģistrēts Somijā, Dānijā un Islandē, bet situācija vissliktākā bija Argentīnā un Indonēzijā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit