Kosovas premjers Avdulla Hoti ceturtdien paziņojis, ka viņa tikšanās ar Serbijas prezidentu Aleksandaru Vučiču Baltajā namā bijis "liels solis" ceļā uz vienošanās panākšanu starp Prištinu un Belgradu, raksta "Radio Brīvā Eiropa/Radio Brīvība" (RFE/RL).
Hoti izteicās, ka Kosovas mērķis ir panākt valstu savstarpēju atzīšanu. "Es varu jums apsolīt vienu lietu. Kaitīgas un nepieņemamas vienošanās Kosovai no Baltā nama nav nākušas un nenāks," teica Kosovas premjers.
Kosovas politiķis arī norādīja, ka ievērojams progress panākts jautājumos par ekonomisko sadarbību, konkrētas detaļas nesniedzot.
Vučičs pēc pirmās sarunu dienas savos komentāros bija piesardzīgāks, sakot, ka iebildis pret dokumentu, kurā iekļauts pants par atzīšanu. "Mēs uzskatījām, ka tam nevajadzētu būt dokumentā par ekonomisko [attiecību] normalizāciju, ka mēs nevaram to akceptēt," norādīja prezidents, izsakot pateicību arī ASV politiķiem par Serbijas iebildumu uzklausīšanu. "Redzēsim, vai mums izdosies panākt vienošanos," teica Vučičs.
ASV Nacionālās drošības padome sarunas raksturoja kā “ļoti labu diskusiju raundu”. Baltā nama padomnieks nacionālās drošības jautājumos Roberts O'Braiens pēc sarunām tviterī paziņoja, ka Kosovas un Serbijas līderi ir panākuši "patiesu progresu".
Serbija faktiski zaudēja kontroli pār Kosovu 1999. gadā, kad NATO iesaistījās militārajā konfliktā, lai pārtrauktu etnisko albāņu nogalināšanu un izraidīšanu no provinces.
2008. gada 17. februārī Kosova pasludināja neatkarību. Tā paša gada oktobrī pēc Serbijas lūguma ANO Ģenerālā asambleja lika Starptautiskajai Tiesai izskatīt jautājumu par to, vai Kosovas neatkarības pasludināšana bija likumīga. 2010. gadā Starptautiskā Tiesa paziņoja, ka, pasludinot neatkarību, Kosova nav pārkāpusi starptautiskās tiesības. Šobrīd Kosovu ir atzinušas vairāk nekā 100 valstis. Serbija, Krievija, kā arī piecas ES dalībvalstis, tostarp Spānija, Kosovu nav atzinušas.
