Ar Eiropas Savienības (ES) starpniecību organizētās sarunās pēc 20 mēnešu pārtraukuma tikušies Kosovas un Serbijas līderi, raksta "Radio Brīvā Eiropa/Radio Brīvība" (RFE/RL).
Kosovas premjers Avdulla Hoti (attēlā pa kreisi) un Serbijas prezidents Aleksandars Vučičs (attēlā pa labi) tikās Briselē. Atzīstot, ka sarunas nav bijušas vieglas, abi politiķi piekrituši atkal tikties septembrī.
Hoti pēc sarunām norādīja, ka ir panākts progress, bet piebilda, ka šī bijusi sarežģīta tikšanās. "Šajā sanāksmē prezentēju mūsu [Kosovas] nostāju un nekad neatkāpšos no šīs pozīcijas," teica Hoti.
Arī Vučičs savos izteikumos pēc sanāksmes ieskicēja to, ka abām valstīm joprojām ir daudzi atšķirīgi uzskati, sakot, ka viņš vēlas atrisināt nesaskaņas ar Kosovu, taču piebilstot: "Bet ir acīmredzams, ka atšķirības šobrīd ir pārāk lielas attiecībā uz visiem svarīgajiem un stratēģiskajiem jautājumiem." "Viņi vēlētos atrisināt [visu] dienas laikā, mēģinot piespiest Serbiju piekrist visam, ko viņi vēlas," klāstīja Serbijas prezidents.
Serbija faktiski zaudēja kontroli pār Kosovu 1999. gadā, kad NATO iesaistījās militārajā konfliktā, lai pārtrauktu etnisko albāņu nogalināšanu un izraidīšanu no provinces.
2008. gada 17. februārī Kosova pasludināja neatkarību. Tā paša gada oktobrī pēc Serbijas lūguma ANO Ģenerālā asambleja lika Starptautiskajai Tiesai izskatīt jautājumu par to, vai Kosovas neatkarības pasludināšana bija likumīga. 2010. gadā Starptautiskā Tiesa paziņoja, ka, pasludinot neatkarību, Kosova nav pārkāpusi starptautiskās tiesības. Šobrīd Kosovu ir atzinušas vairāk nekā 100 valstis. Serbija, Krievija, kā arī piecas ES dalībvalstis, tostarp Spānija, Kosovu nav atzinušas.
Gan Kosova, gan Serbija vēlas pievienoties ES un savstarpējo attiecību normalizēšana ir viens no šīs vēlmes sasniegšanas priekšnoteikumiem. 10. jūlijā abas valstis piekrita atsākt sarunas.
