Serbijas un Kosovas pārstāvju piektdien Ņujorkā starptautisko starpnieku klātbūtnē notikušajās sarunās nav panākts nekāds būtisks progress par Kosovas nākotnes statusu, bet puses vienojās nākamajā mēnesī tikties Briselē.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
"Mēs vienojāmies par nākamo tikšanos Briselē 14.oktobrī," sacīja Vācijas pārstāvis Volfgangs Išingers, kas piedalījās sarunās.

Gan Serbijas, gan Kosovas albāņu līderi piektdien nelokāmi palika pie savām nostājām.

Pēc sarunām Serbijas premjerministrs Vojislavs Koštuņica pauda vilšanos par sarunu gaitu, norādot, ka Kosovas albāņi, ASV un citu valstu iedrošināti, nepieļauj nekādu kompromisu, uzskatot, ka viņiem ir garantēta neatkarība.

Tā bija pirmā reize, kad Belgradas un Prištinas pārstāvji tikās tiešās sarunās pēc tam, kad, nespējot vienoties par abpusēji pieņemamu Kosovas politisko statusu ANO pārraudzītās sarunās, vidutāju lomu Kosovas problēmas atrisināšanai uzņēmās starptautiskās sabiedrības "Balkānu kontaktgrupa".

Kontaktgrupā ir pārstāvētas ASV, Francija, Itālija, Lielbritānija, Vācija un Krievija, kas pārstāv atšķirīgus redzējumus par to, kādai vajadzētu būt Kosovas nākotnei, kā arī par to, vai kontaktgrupas pārraudzītajām sarunām ir nosakāms laika ierobežojums.

Kontaktgrupas ārlietu ministru ceturtdien vērsās pie Serbijas un Kosovas albāņu vadītājiem ar aicinājumu panākt kompromisu sarunās.

"Ministri atkārtoja agrāk pausto nostāju, ka drīzs Kosovas statusa atrisinājums ir būtiski svarīgs Rietumbalkānu un visas Eiropas stabilitātei un drošībai," teikts kontaktgrupas paziņojumā.

Serbijas prezidents Boriss Tadičs ceturtdien Ņujorkā, uzrunājot ANO Ģenerālo asambleju, aicināja panākt kompromisu Kosovas suverenitātes jautājumā, brīdinot, ka vienpusēja Kosovas neatkarības pasludināšana izraisīs plašu nestabilitāti.

"Starptautiskā tiesiskā kārtībā nekad vairs nebūs tāda pati," ja Priština vienpusējā kārtā pasludinās neatkarību, kā baumo, jau 11.decembrī, brīdināja Tadičs.

Separātistu kustības visā pasaulē izmantos Kosovas precedentu un destabilizēs situāciju.

ASV atbalsta albāņu centienus Kosovu pasludināt par neatkarīgu valsti, bet Krievija aizstāv Serbijas pozīciju un noraida provinces neatkarības pasludināšanu bez Belgradas piekrišanas.

Savukārt ES vairākums sliecas atbalstīt agrāko ANO priekšlikumu - tā saucamo "Ahtisāri plānu", kas paredz Kosovai uz laiku noteikt "starptautiski uzraudzītas neatkarīgas valsts statusu". Kosovu pārvaldītu starptautiskās sabiedrības iecelts administrators, līdzīgi kā tas jau šobrīd ir Bosnijā, bet Kosovas serbi jaunajā valstī baudītu plašas autonomijas tiesības.

Augsta ranga ES diplomāti arī pieļauj domu, ka Kosovu varētu sadalīt albāņu un serbu daļās.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form