Kļūdainas ir arī domas, ka "Serbija jebkad atzīs neatkarīgas Kosovas valsts pastāvēšanu tās teritorijā, kas būtu pretrunā tās konstitūcijai un ANO hartai", viņš piebilda.
Koštuņica to paziņoja pirms došanās uz Ņujorku, kur viņam būs tiešas sarunas ar Kosovas albāņu līderiem.
"Ir nepieciešams, lai visas puses, pirmkārt, starptautiskā sabiedrība, uzņemtos atbalstīt tikai tādu risinājumu, par kuru visi vienojušies, un neizvirzītu vienpusējus risinājumus," sacīja Koštuņica. "Šāda vienošanās pavērtu durvis kompromisa risinājumam, kas garantēs ilgtermiņa stabilitāti, mieru un labklājību gan etniskajiem albāņiem provincē, gan Serbijas valstij."
10.decembrī beigsies 120 dienu termiņš, kas ir atvēlēts starptautiskās sabiedrības uzraudzībā notiekošajām Belgradas un Prištinas sarunām par Kosovas politiskā statusa maiņu. Ja līdz šai dienai netiks panākts kompromiss, albāņi uzskata, ka var pasludināt provinces neatkarību vienpusējā kārtā.
Kosovas neatkarību nekavējoties atzīs vairākas ietekmīgas valstis, tostarp ASV.
Patlaban notiek tā dēvētās starptautisko vidutāju "troikas" diplomātiskās aktivitātes, lai panāktu Serbijai un Kosovas albāņiem abpusēji pieņemamu provinces politisko statusu.
ASV atbalsta albāņu centienus Kosovu pasludināt par neatkarīgu valsti, bet Krievija aizstāv Serbijas pozīciju un noraida provinces neatkarības pasludināšanu bez Belgradas piekrišanas.
Savukārt ES vairākums sliecas atbalstīt agrāko ANO priekšlikumu - tā saucamo "Ahtisāri plānu", kas paredz Kosovai uz laiku noteikt "starptautiski uzraudzītas neatkarīgas valsts statusu". Kosovu pārvaldītu starptautiskās sabiedrības iecelts administrators, līdzīgi kā tas jau šobrīd ir Bosnijā, bet Kosovas serbi jaunajā valstī baudītu plašas autonomijas tiesības.
Augsta ranga ES diplomāti arī pieļauj domu, ka Kosovu varētu sadalīt albāņu un serbu daļās.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
