Jaruzeļskis palika prezidenta amatā līdz 1990.gadam, kad viņš no tā atkāpās un poļi savās pirmajās brīvajās vēlēšanās izraudzījās Valensu. Jaruzeļskis ir iesaistīts arī citā senā tiesas prāvā, kurā viņu apsūdz asiņainā strādnieku sacelšanās apspiešanā Polijas industriālajā Baltijas jūras piekrastē septiņdesmitajos gados, kad viņš ieņēma aizsardzības ministra amatu.
84 gadus vecais Jaruzeļskis, kurš astoņdesmitajos gados bija komunistiskās Polijas valsts vadītājs un valdošās Polijas Apvienotās strādnieku partijas līderis, kopš viņa režīma krišanas 1989.gadā bieži slimojis. Gadiem ilgi viņš bijis iesaistīts arī tiesu darbos.
Pagājušā gada aprīlī viņam tika oficiāli izvirzīta apsūdzība “komunistiskos noziegumos” par karastāvokļa izsludināšanu 1981.gada 13.decembrī, lai mēģinātu atbrīvoties no izaicinājuma, ko komunistiskajam režīmam bija metusi Leha Valensas vadītā neatkarīgā arodbiedrība “Solidaritāte”.
Tūkstošiem cilvēku tika apcietināti un desmitiem nogalināti sadursmju laikā. Jaruzeļskim draud līdz desmit gadiem ilgs cietumsods, ja viņš tiks atzīts par vainīgu "krimināla rakstura bruņotas organizācijas vadīšanā".
Jaruzeļskis apgalvoja, ka viņš izsludinājis karastāvokli, lai izvairītos no asinspirts, kas būtu sekojusi komunisma sabrukumam Polijā, baidoties no padomju intervences.
Viņa mēģinājumi sagraut “Solidaritāti” tikai uz laiku iedzina šo kustību pagrīdē, un jau 1989.gadā Jaruzeļskis bija spiests noslēgt varas dalīšanas darījumu ar Valensas kustību, kas paātrināja komunistiskā režīma krišanu.
Jaruzeļskis palika prezidenta amatā līdz 1990.gadam, kad viņš no tā atkāpās un poļi savās pirmajās brīvajās vēlēšanās izraudzījās Valensu.
Jaruzeļskis ir iesaistīts arī citā senā tiesas prāvā, kurā viņu apsūdz asiņainā strādnieku sacelšanās apspiešanā Polijas industriālajā Baltijas jūras piekrastē septiņdesmitajos gados, kad viņš ieņēma aizsardzības ministra amatu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
