Foto: AP/Scanpix/LETA

Karā Ukrainā ievainotie okupantu karavīri tiek nogādāti gan uz militārajām, gan civilajām Krievijas rajonu un pilsētu slimnīcām, kuras saskārušās ar lielu pacientu pieplūdumu un asiņu nepietiekamību, savā pētījumā par ievainoto ārstēšanu raksta raidsabiedrības BBC krievu valodas dienests.

Lai gan dati par ievainotajiem un to ārstēšanu nav publiski, BBC žurnālisti identificējuši vairāk nekā 50 Krievijas slimnīcas, kur nogādāti karā ievainotie, bet personālam likts parakstīties par informācijas neizpaušanu.

Cik daudz ir ievainoto


Pirmajās kara nedēļās dati par ievainoto Krievijas karavīru skaitu netika izpausti. "Krava 300" (militārais kods ievainoto pārvadāšanai) bija slepena, slimnīcu personālam parakstot dokumentu par informācijas neizpaušanu. Raidsabiedrības BBC krievu valodas dienesta rīcībā ir nonākusi šī dokumenta kopija.

Oficiālas ziņas par ievainoto karavīru skaitu Ukrainā Krievijas ģenerālštābs sniedza 2. martā. Tad tika paziņots par 1597 ievainotajiem. Otro reizi informācija tika sniegta 25.martā, kad ievainoto skaits bija palielinājies līdz 3825 karavīriem. Saskaņā ar Krievijas varas iestāžu datiem abas reizes ievainoto skaits bijis trīs reizes lielāks nekā kritušo skaits.

Šāda metodoloģija zaudējumu novērtēšanai – viens pret trīs, tikusi pielietota arī Otrajā pasaules karā un PSRS-afgāņu kara laikā. To joprojām izmanto militārie analītiķi, atzīmē BBC.

Raidsabiedrības BBC krievu valodas dienestam, pamatojoties uz varasiestāžu un militārpersonu radinieku ziņojumiem, līdz 30. maijam izdevies iegūt datus par 3052 bojāgājušajiem. Savukārt maija sākumā "Conflict Intelligence Team" (CIT) analītiķis Kirils Mihailovs lēsa, ka Krievijas militārie zaudējumi ir 6000 bojāgājušo. Jaunākie Ukrainas Ģenerālštāba dati pauž ziņas par aptuveni 30 tūkstošiem krievu kritušajiem Ukrainā. Balstoties uz šīm aplēsēm, Krievijas slimnīcas varētu uzņemt no septiņiem līdz 90 tūkstošiem ievainoto.

Pārpildītas slimnīcas un donoru nepietiekamība


Marta sākumā Krievijas sociālo tīklu vietnēs masveidā sāka parādīties paziņojumi par nepieciešamību ziedot asinis ievainotajiem Krievijas karavīriem. Donori tika meklēti visā valstī ar aicinājumiem ziedot asinis gan konkrētām personām, gan noteiktām slimnīcām.

Paziņojumi par ievainotajiem, kā arī aicinājumi ziedot asinis vai sniegt materiālo palīdzību parādījās gan "Telegram" kontā "Meklē savējos," kurš tika izveidots trešajā kara dienā, gan Krievijā populārajā sociālā tīkla vietnē "Vkontakte," secināja BBC.

Tika nosauktas vairākas konkrētas vietas, kur nepieciešamas asinis: Višņevskas pilsētas slimnīcā Maskavas apgabalā, Belgorodas Asins pieņemšanas centrā, Pirmās Medicīniskās universitātes Donoru centrā Sanktpēterburgā, apkopoja BBC. Atsevišķos sociālā tīkla vietnes "Vkontakte" paziņojumos atklāti tika pateikts, ka asinis nepieciešamas "specoperācijas" dalībniekiem, kuri ir guvuši ievainojumus.

Krievijas Bruņoto spēku vajadzībām Krievijā ir aptuveni 130 militārās slimnīcas, kā arī Kara Medicīnas akadēmija Sankpēterburgā, kurā ietilpst 14 ķirurģijas un tikpat daudz citu profilu klīniku, teikts akadēmijas tīmekļa vietnē. Krievijas Nacionālajai gvardei ir astoņas slimnīcas, vēl vairākas slimnīcas ir Federālajam Drošības Dienestam, Iekšlietu ministrijai un Ārkārtas situāciju ministrijai.

"Krava 300" Krievijā tiek pieņemta gan militārajās, gan civilajās slimnīcas. Par vienu no galvenajām slimnīcām krievu ievainoto ārstēšanai kļuva Kara Medicīnas akadēmija Sankpēterburgā, raksta BBC.

Jau pirmajās kara dienās kļuvis skaidrs, ka slimnīca nav bijusi gatava tik lielam ievainoto skaitam. Civilos pacientus ar steigu sākuši izrakstīt, bet akadēmijas zvanu centrā izsaucējiem ir atbildēts, ka hospitalizācija ir apturēta saistībā ar "situāciju valstī". Slimnīcas kapacitāte ir līdz 2,5 tūkstošiem pacientu, bet tā ir bijusi pārpildīta, atklāja BBC avots.

Deviņās reanimācijas nodaļas vietās nereti bijis jārēķinās ar vienpadsmit pacientiem. Pirmajās trīs kara nedēļās reanimācijā trūkuši elementāri medicinīskie palīglīdzekļi – vienreizējie katetri, šķīdumi pilināmām sistēmām un uzturs barošanai caur zondi. Savukārt aprīļa beigās pēc kārtējās "krava 300" ar vairāk nekā 100 pacientiem daļai no ievainotajiem bijis jāgaida lidmašīnās, jo slimnīcas rīcībā nav bijis pietiekami daudz medicīnisko automašīnu pacientu pārvešanai no lidostas uz slimnīcu, skaidroja BBC avots.

Balstoties uz Ukrainas robežas tuvumā esošās Belgorodas pilsētas slimnīcas Nr.2 izziņu, ievainotie atradušies intensīvajā aprūpē, pieslēgti pie mākslīgās elpināšanas aparātiem "smagā" vai "ļoti smagā" stāvoklī. Diagnozēs minētā informācija liecina par šrapneļu un šautām brūcēm, ieskaitot galvā. Militārpersonas pēc Belgorodas slimnīcā veiktām operācijām (pilsēta atrodas 30 km no Harkivas apagabala Ukrainas robežas) evakuētas uz Kara medicīnas akadēmijas neiroķirurģijas nodaļu.

Smagi ievainotie parasti operēti Kara medicīnas akadēmijā, Belgorodas slimnīcā un Kara medicīnas akadēmijas neiroķirurģijas nodaļā, atklāja BBC avots, kurš vēlējās palikt anonīms.

Neiroķirurģijas pacientu vecums biežāk ir bijis no 22 līdz 28 gadiem, bet ir gadījies arī 18 gadus jauns pacients un 45 gadu slieksni sasniedzis virsnieks. Pie tam ja ievainotais atvests bezsamaņas stāvoklī un ilgu laiku ir atradies kritiskā stāvoklī, tad oficiāli šādam pacientam radinieki nemaz nav meklēti, stāstīja BBC sarunbiedrs.

Medicīniskā palīdzība pierobežā


Ievainotie no Ukrainas vispirms tiek nogādāti pierobežas slimnīcās, tai skaitā civilajās slimnīcās Krievijā, Krimā, un Baltkrievijā. Tie ir pieturas punkti transportējamiem ievainotajiem, pirms tie tiek nosūtīti uz lielām militārajām slimnīcām.

Karam sākoties, uz pierobežas slimnīcām nosūtīts papildus medicīniskais personāls. Par to liecina Krievijas Federālās medicīnas un Bioloģiskā aģentūras (FMBA) atskaites, kas jau februārī saviem darbiniekiem organizēja komandējumus uz pierobežu. Pirmie medicīnas personāla papildspēki uz pierobežu tika nosūtīti ceturtajā kara dienā.

Šebekinas rajona slimnīcā septiņus kilometrus no Ukrainas robežas strādājuši ārsti no Obninskas FMBA slimnīcas. Attālums līdz Harkivai no turienes ir aptuveni 100 kilometri. Jau pirms kara Šebekinas centrālās rajona slimnīcas teritorijā tika izvietota lauka hospitālis, par ko 21. februārī rakstīja CIT.

Kara gaitā papildus reanimatologi un ķirurgi no Maskavas tikuši nosūtīti arī uz Ukrainas pierobežu pilsētu slimnīcām Graivoronā Belgorodas apgabalā, kā arī Kurčatovā, Gluškovā un Riļskā Kurskas apgabalā.

FMBA speciālisti tikuši nosūtīti uz pierobežas slimnīcām, bet ne uz karadarbības zonu, kur norisinās kaujas, tā liecina BBC pētījumā savāktā informācija.

Medicīniskā palīdzība Ukrainā


Ukrainas teritorijā krievu armijas ievainotie var saņemt medicīnisko palīdzību tajās slimnīcās, kuras atrodas okupantu kontrolētajās teritorijās. BBC pētījumā ir minētas Rubižnes Centrālā pilsētas slimnīca Luhanskas apgabalā un Doneckas Republikas traumatoloģijas centrs. Atsevišķos gadījumos krievu ievainotajiem ir palīdzējuši arī ukraiņu mediķi, piemēram, Dņipro militārajā slimnīcā, atklāja BBC avoti.

Dzīve pēc ievainojuma


Marta sākumā Vladimirs Putins parakstīja dekrētu par papildu maksājumiem "speciālās operācijas" ievainotajiem dalībniekiem (un kritušo karavīru ģimenēm). Militārpersonām ar ievainojumiem, brūcēm un smadzeņu satricinājumiem katram pienākas trīs miljoni rubļu (44 tūkstoši eiro). Tas ir papildus maksājums likumā noteiktajiem vienreizējiem pabalstiem gadījumā, ja militārpersona tiek atzīta par dienestam nederīgu traumas dēļ (līgumdienestam – 2,9 miljoni rubļu, 44 tūkstoši eiro) un ikmēneša kompensācijas (no 4,1 tūkstošiem rubļu (63 eiro) līdz 10,7 tūkstošiem rubļu (163 eiro) atkarībā no invaliditātes grupas).

Turklāt, saskaņā ar likumu militārpersonām jāizmaksā apdrošināšanas atlīdzība – no 74 tūkstošiem (1 128 eiro) par vieglām traumām līdz 2,2 miljoniem rubļu (33 tūkstoši eiro) par invaliditāti.

Advokāts Maksims Grebenņuks BBC stāsta, ka pie viņa vērsušies kara veterāni, kuriem nav samaksāta kompensācija par gūtajiem ievainojumiem, jo viņi atsakās turpināt dalību kaujās Ukrainā. Pie advokāta pēc palīdzības vērsušies arī obligātā dienesta karavīri, par kuriem Krievijas varasiestādes apgalvo, ka uz Ukrainu tie netiekot nosūtīti.

Daļai no ievainotajiem Krievijas Aizsardzības ministrija atcēlusi kompensācijas. 22. aprīlī iestāde ar Putina dekrētu noteica maksājumu piešķiršanas kārtību, kas paredz, ka nauda pienākas par ievainojumiem, kuri ir 1998. gadā valdības apstiprinātajā traumu sarakstā. Sarakstā nav iekļauti, piemēram, apsaldējumi.

"Tagad viņi pat nemaksās par ekstremitāšu mīksto audu traumām (ja nav bojāti kauli, nervi un asinsvadi)," komentē advokāts Grebenņuks.

Sociālā tīkla vietnes "Vkontakte" Grebenņuka grupā, kurā bijušie ievainotie un viņu radinieki sūta sūdzības un jautājumus par kompensācijām, zem ieraksta par apsaldējumiem kāds lietotājs raksta: "Maksimums, ko turpmāk iedos, būs filca zābaki, bet arī tas nav droši," ar ironiju atzīmējis grupas dalībnieks.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!