Svētdienas rītā pie Sočiem Melnajā jūrā iegāzās Krievijas aizsardzības ministrijas lidmašīna Tu-154 ar 92 cilvēkiem uz klāja. Ar šo lidaparātu uz Sīriju, kur Krievijas spēki sniedz atbalstu prezidenta Bašara al Asada režīmam, devās Krievijas armijas dziesmu un deju ansamblis.
Aleksandrova vārdā nosauktais Krievijas armijas dziesmu un deju ansamblis, saukts arī par "Krievijas dziedošo ieroci", ir dibināts vēl pirms Otrā pasaules kara. Tā fanu rindās var ieskaitīt diktatoru Josifu Staļinu. Slavu iemantojušais kolektīvs ar priekšnesumiem ceļojis pa visu pasauli. Telekanāls "Al Jazeera" apkopojis galvenos faktus par šo radošo kolektīvu.
Lai gan Rietumu medijos ansamblis bieži vien kļūdaini tiek dēvēts par Sarkanās armijas kori, bez dziedātājiem tajā ir arī dejotāji un muzikanti, kas spēlē klasiskos un Krievijas tautas instrumentus. Visi ansambļa dalībnieki ir aktīvajā dienestā esoši virsnieki, kas uzstājas formastērpos. Došanās izklaidēt Krievijas karavīrus karadarbības zonās ir kolektīva primārais uzdevums.
Taču gadu desmitiem ansamblis plašu atpazīstamību guvis ar militārajām un patriotiskajām dziesmām, operas ārijām un tautasdziesmām uzstājoties koncertzālēs, pilsētu laukumos un stadionos visos pasaules kontinentos.
Ansamblī pavisam ir ap 180 dalībnieku – 64 no tiem atradās Aizsardzības ministrijas lidmašīnā Tu-154, kas svētdien avarēja, dodoties uz Hmeimimas aviobāzi Sīrijā. Tā kā Krievijas karavīriem paredzētā koncerta programmā pārsvarā bija dziesmas, lidmašīnā bija tikai 14 dejotāji, balalaikas un akordeona spēlmaņi – pārējie 50 bija koristi ansambļa diriģenta un līdera ģenerālleitnanta Valērija Halilova vadībā , norāda "Al Jazeera".
Tikai trīs koristi palika Maskavā. "Es paliku mājās palīdzēt sievai", televīzijā stāstīja dziedātājs Vadims Ananjevs, kura ģimene tikko sagaidījusi savu pirmdzimto.
Dažas stundas pēc katastrofas amatpersonas paziņoja, ka neviens no 92 pasažieriem un apkalpes locekļiem nav izdzīvojis. Simtiem ansambļa talanta cienītāju, mūziķu un bojāgājušo radinieku tad nesa ziedus un dedza svecītes pie ansambļa mītnes ēkas Maskavā.
"Viņus sauca par Kremļa dziedošo ieroci, un tādi viņi arī ir," žurnālistiem pie kolektīva mājvietas Maskavas centrā paziņoja Maskavas kultūras departamenta vadītājs Aleksandrs Kobovskis. "Jā, viņi uzstājās formastērpos, pildīja savu pienākumu, nevarēja atteikties, ja tiek kaut kur nosūtīti, un vairums no viņiem uzstājās karadarbības zonās," Kobovska teikto citē "Al Jazeera".
Jau no pašiem pirmsākumiem ansambļa dalībnieki uzstājās militārā apģērbā un bija propagandas instruments, pasvītro "Al Jazeera". Tā primārais mērķis bija uzmundrināt padomju karavīrus, lai arī kur tie atrastos. Kolektīvs vairāk nekā 1500 reizes uzstājies Otrā pasaules kara frontēs, vientuļos garnizonos Arktikā, pie Ķīnas robežas, kara plosītajā Afganistānā un Dienvidslāvijā, kā arī Tadžikistānā un Čečenijā pēc PSRS sabrukšanas.
Ansambli par godu Sarkanās armijas 10. gadadienai 1928. gadā izveidoja mūzikā izglītots un ar Pareizticīgās baznīcas mūziku saistīts dziedātājs Aleksandrs Aleksandrovs. Kolektīvs galu galā tika paplašināts, apvienojot vokālu, instrumentālo mūziku un dejas.
Sākotnēji 12 vīru ansamblis drīz izauga līdz vairāk nekā 300 dalībniekiem. Par ansambļa spožajiem panākumiem PSRS un ārzemēs, tas ir saņēmis virkni valsts apbalvojumu, tostarp divas Staļina balvas.
1941. gadā ansamblis uzstājās ar pēcāk vienu no slavenākajām PSRS Otrā pasaules kara dziesmām "Svētais karš", kas kļuva par pretestības simbolu nacistu invāzijai.
1943. gadā Aleksandrovs sarakstīja mūziku jaunajai PSRS himnai, kas pēc nelielām izmaiņām tekstā tagad ir arī Krievijas himna. Tas bija apliecinājums kolektīva svarīgajai vietai padomju kultūras nomenklatūrā.
Par "Krievijas dziedošo ieroci" ansambli pēc 1945. gadā notikušas uzstāšanās konferencē Jaltā nodēvējis britu premjers Vinstons Čērčils. Jaltā PSRS, Lielbritānijas un ASV līderi sprieda par pasaules kārtību pēc Otrā pasaules kara beigām.
Aleksandrova ansamblis kļuva par Aukstā kara iemiesojumu, kad gan PSRS, gan ASV izmantoja mākslu savas politiskās dienaskārtības veicināšanai, norāda "Al Jazeera".
Mūziķi nenogurstoši ceļoja pa pasauli, apmeklējot Maskavai draudzīgas valstis un Eiropas galvaspilsētas. Vairākas reizes kolektīvam tika liegta iekļūšana ASV, bet 1989. gadā tas triumfāli pieskandināja Amerikas koncertzāles septiņu nedēļu garā tūrē.
Perestroika un PSRS sabrukums, kad oficiālā māksla cieta no nepietiekama finansējuma, sagrāva ansambļa prestižo stāvokli. Bet tas atgriezās pēc tādiem negaidītiem iznācieniem kā uzstāšanās kopā ar somu rokgrupu "Leningrad Cowboys".
Kolektīvs atkal devās tūrēs un koncertēja kopā ar dažādiem slaveniem ārvalstu māksliniekiem. Tika iedziedātas "The Beatles" un "Queen" dziesmu kaverversijas, notika uzstāšanās kopā ar Krievijas meiteņu duetu "Tatu".
.
Pēdējos gados, Kremlim nosveroties uz labējo konservatīvismu un palielinot kareivīgumu attiecībā uz bijušajām PSRS valstīm, ansamblis savā repertuārā atjaunojis vecās padomju dziesmas, kā arī radījis jaunu propagandas repertuāru.
2014. gadā tas dziedāja dziesmu "Pieklājīgie ļaudis" – skaņdarbs veltīts Krievijas karavīriem, kuri formastērpos bez atpazīšanas zīmēm 2014. gada februārī piedalījās Ukrainai piederošās Krimas pussalas okupācijā.
Kolektīvs arī atgriezās pie sava dibinātāja Aleksandrova pareizticīgajām saknēm, sākot atskaņot reliģisko mūziku un dziedājumus.
25. decembrī notikusī aviokatastrofa izjauca kolektīva trešo šī gada uzstāšanos Sīrijā. Krievijas kultūras un militāras amatpersonas pēc traģiskā zaudējuma jau ir apsolījušas, ka ansamblis turpinās dzīvot – tiks pieņemti jauni koristi un diriģents.
"Ansamblis atkopsies, lai ko tas prasītu. Ja būs nepieciešams, Kultūras ministrija sniegs jebkuru palīdzību," teikts kultūras ministra Vladimira Medinska paziņojumā.
"Ansamblis turpinās dzīvot," televīzijā apliecināja aizsardzības ministra vietnieks Nikolajs Pankovs.