Kremlis, iespējams, maksājis par franču nacionālistes Lepēnas 'draudzību', atklāj sarakste
Foto: AP/Scanpix

Kremlis varētu būt maksājis par franču politiķes Marinas Lepēnas publisko atbalstu Krimas aneksijai, atklāj hakeru apvienības "Anonymous International" Krievijas nodaļas nopludinātā sarakste starp Krievijas amatpersonām un Francijas galēji labējās partijas "Nacionālā Fronte" (NF) pārstāvjiem. Kopumā starp abām pusēm pārsūtīti aptuveni 40 000 ziņu, raksta "Vice".

Daļu no hakeru iegūtās sarakstes publicējis franču pētnieciskās žurnālistikas portāls "Mediapart". Viņu publicētās ziņas esot sūtījis un saņēmis Krievijas Iekšlietu departamenta vadītājs Timurs Prokopenko.

Jau pērnā gada novembrī Francijas medijos parādījās ziņas, ka NF ir nodrošināts aizdevums 9,46 miljonu eiro apmērā Maskavas Pirmajā Čehijas-Krievijas bankā.

Savukārt vēl pirms tam divu miljonu eiro aizdevumu Krievija bija piešķīrusi Marinas tēva un FN dibinātāja Žana Lepēna vadītajai politiskajai grupai "Cotolec", kura tiekot izmantota kā FN "minibanka" partijas līdzekļu vākšanai. Šis aizdevums piešķirts caur Kiprā reģistrētu kompāniju "Vernonsia Holdings Ltd.", kura pieder kādam bijušajam VDK darbonim.

Lepēna ir noliegusi jebkādu saistību starp šiem aizņēmumiem un partijas pozīciju attiecībā uz Krimu, norādot, ka partija pievērsās Krievijas bankai pēc tam kad sadarbību bija atteikušas Francijas bankas. Francijas un Eiropas bankas jau ilgstoši "kautrējas" piešķirt aizdevumu radikālajai partijai un antiimigrācijas grupai, kura 2010. gadā bija tuvu bankrotam, raksta "Vice".

Pagājušā gada martā Lepēna oficiāli paziņoja, ka atzīst Krievijas īstenotā Krimas referenduma rezultātus par vēlmi atdalīties no Ukrainas un pievienoties Krievijas Federācijai. Šī nostāja bija klaji pretēja Francijas un citu Rietumvalstu oficiālajai pozīcijai, kuras referendumu uzskata par nelikumīgu.

Atklājies, ka dienā, kad Lepēna paudusi savu atbalstu, Prokopenko sūtījis īsziņas pro-kremliskajam blogerim Konstantīnam Rijkovam, kurš, kā ziņo "Anonymous" hakeri, ir cieši saistīts ar Lepēnu.

Ziņu apmaiņā abi vīrieši pauduši sajūsmu par Lepēnas ierosinājumu atzīt Krimas aneksiju, norādot, ka partijas līdere "nav nodevusi mūsu gaidas". Abi vīrieši vienojušies "atrast veidu, kā francūžiem pateikt paldies".

"Mediapart" apgalvo, ka "Anonymous" Krievijas nodaļas iegūtie sarunu ieraksti ir autentiski. Viens no Prokopenko kontaktiem, ar kuriem notikusi ziņu apmaiņa, arī apstiprinājis, ka viņa sarunas atreferējums ir akurāts.

Kādā citā sarakstē pagājušā gada 11. martā Prokopenko jautājis Rijkovam jeb "Kostjam", vai viņš var noorganizēt Lepēnas došanos uz Krimu novērot referendumu, kā arī piemin "finansēšanu".

Sarakstes fragments (tulkojot mēģināts saglabāt oriģinālo rakstības stilu):

plkst 15.17: "Atbildi, Kostja."

plkst 15.20: "Attiecībā uz Marinu, viņi pašlaik ir vietējo vēlēšanu kampaņu vidū, viņa piedalās kampaņā. Šodien-rīt Nacionālā Fronte paziņos savu oficiālo nostāju Krimas jautājumā. Vai viņa ir sagatavojusies doties (kas nav ticami) pati vai viņas pārstāvji. Es vairāk uzzināšu šajā vakarā."

plkst 15.22: "O! Tas ir lieliski. Varbūt viņi var viņu pārliecināt."

plkst 15.22: "Ņemot vērā finansēšanu, nē."

plkst 15.23: "Liels paldies, MID [Krievijas Ārlietu ministrija] ar viņu parunās."

Portāls "Mediapart" arī raksta, ka FN politiķis Aimeriks Šoprāds, kurš devās uz Krimu 2014. gadā novērot referendumu, palīdzēja sagādāt jau pieminēto divu miljonu eiro aizdevumu organizācijai "Cotelec".

Vēl pagājušajā piektdienā laikrakstā "Le Monde" publicētā intervijā Šoprāds noliedz Krimas brauciena saistību ar aizdevumu. Savukārt Lepēna noliegusi, ka jebkad būtu tikusies ar blogeri Konstantīnu Rijkovu, skaidrojot, ka viņai nav ne jausmas "kas ir šis džentlmenis". Rijkovs savukārt atteicies sniegt komentārus "Mediapart" par sazināšanos ar Prokopenko.

Galēji labējās partijas galvenais finansists Vilrānds de Sažusts, kurš parakstīja 9,46 miljonu eiro aizņēmumu Maskavas bankā, norāda, ka kontaktēšanās starp augstiem Krievijas ierēdņiem un FN biedriem viņam nešķietot nekas "nenormāls". Vienlaikus viņš gan atklāj, ka esot "pilnīgi nekompetents komentēt partijas starptautiskās attiecības".

Francijas politikas institūta "Sciences Po" pētnieks Florents Parmantjē norāda, ka Kremlis noteikti zinājis par šādu aizdevumu. Lai gan viņš atsakās spriest, vai atbalsts Krimas aneksijai bijis tieša apmaiņa par aizdevumu, pētnieks raidsabiedrībai "Vice" skaidro, ka "Kremlim bija jādod sava netieša vai klusa piekrišana".

"Vice" norāda, ka FN jau agrāk ir sadarbojusies ar esošo Kremļa vadību. Abām pusēm pamatā ir vienota ideoloģija, kas bāzēta nacionālismā, anti-amerikāniskā sentimentā un vēlmē redzēt Eiropas Savienības iekšēju sabrukumu. Lai gan ir arī daži atsevišķi franču politiķi, kuri pauduši Krievijai simpatizējošus viedokļus, FN ir arī vienīgā franču partija, kura atbalsta Putina politiku.

"Krievijai ir problēmas ietekmēt dominējošo viedokli, tā ir liela problēma. Līdz ar to tai nepieciešams atrast alternatīvus ceļus, lai tā tiktu sadzirdēta, piemēram politiskās grupas. Krievijas finansējums FN šķiet saprotama rīcība," skaidro politiskais pētnieks Parmantjē.

Lepēna vēl 2014. gada oktobrī pēc Francijas atteikuma piegādāt Krievijai "Mistral" kuģus norādīja, ka noslēgtie līgumi ir jāciena un paziņoja: "Mēs neesam ASV klēpja sunīši!" Savukārt jau agrāk viņa ir slavējusi Putinu kā "patriotu, kurš aizstāv Eiropas civilizācijas vērtības".

Tags

Anonymous Eiropas Savienība Francija Krievija Krima Ukraina

Comment Form