Kremlis pats ir nodrošinājies pret vēlēšanu 'nozagšanu'
Foto: Sputnik/Scanpix/LETA

Krievijā pērn bloķētas vidēji 244 interneta vietnes dienā, iezīmējot jaunu pašmāju cenzūras ēru tieši pirms gaidāmajām Krievijas prezidenta vēlēšanām 2018. gada martā, ziņo "Vice".

Pētījums, kurā apzināti Krievijas cenzūras apjomi interneta vidē, apstiprina, ka Krievijas līderis ir nodrošinājies pret tādu ievainojamību interneta vidē, kādai pakļauti politiķi no cenzūras brīvajā pasaules daļā. Pētījumu izstrādājusi Krievijas cilvēktiesību organizācija "Agora", kurā apvienojušies vairāk nekā 50 cilvēktiesībās specializējušies juristi.

Tajā parādās, ka pēdējos gados Krievijas interneta vides kontrole strauji aug. Piemēram, pieeju internetam 2014. gadā noteica piecas, bet pērn jau 114 regulas. Savukārt jau šovasar stāsies spēkā likums, kas visiem telekomunikāciju un interneta sniedzējiem par pienākumu uzliks glabāt visus komunikāciju datus sešus mēnešus, lai drošības iestādes vajadzības gadījumā tiem varētu piekļūt.

Pērn janvārī spēkā stājās likums, ka meklēšanas servisu vietnes nedrīkst meklēšanas rezultātos ietvert informāciju no nereģistrētiem medijiem, ziņo "Freedom House". Reģistrēties spiesti arī blogeri, kuru lapas apmeklē vairāk nekā 3000 cilvēku dienā.

Pat ārvalstu soctīklu uzņēmumi tiek spiesti izvietot serverus Krievijā, lai tos varētu kontrolēt drošības iestādes. Savukārt pašā Krievijā jau līdz šim populārākās vietnes laika gaitā iegādājušies ar Kremli saistīti cilvēki.

Digitālās vides pastiprināta kontrole ir vērtējama kā atbildes reakcija tam, ka 2012. gada vēlēšanās opozīcijas grupējumiem internetā izdevās sarīkot masveidīgus protestus pret esošo Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu. "Līdz pat 2012. gadam Krievijas mediju kontrole fokusējās uz televīziju, kur vairums iedzīvotāju iegūst informāciju, pēc protestiem Putina uzmanību saistīja internets un kopš tā laika brīvība tiešsaistē ir sarukusi," medijam "Vice" norāda Stenfordas Universitātes pētniece Karīna Aleksanjana.

Viens no šo protestu līderiem bija Aleksejs Navaļnijs, kurš digitālajā vidē izveidojis spēcīgu platformu, lai iedragātu Putina režīmu. Viņa pretkorupcijas organizācijas "Youtube" video kampaņai izdevies miljoniem cilvēku parādīt, kāda līmeņa korupciju īsteno Putinam piesaistītie cilvēki. Savukārt tagad viņš internetu izmanto, lai aicinātu boikotēt vēlēšanas un ar zemo apmeklētību samazinātu Putina leģitimitāti.

Ironiski, ka tieši tādas ievainojamības radīšanā, pret kādu patlaban nodrošinās Kremlis, to apsūdz ASV un citas valstis.

ASV specdienesti vairākkārt norādījuši, ka visi pierādījumi liecina, ka Krievija ir mēģinājusi ietekmēt ASV vēlēšanu iznākumu, bet Krievija līdz šim to ir noliegusi. CIP direktors Maiks Pompeo arī brīdina, ka Krievija centīsies ietekmēt parlamenta vēlēšanas. Turklāt līdz šim atklāts, ka Kremļa finansēta hakeru organizācija "Fancy Bear", dēvēta arī par "Pawn Storm" īstenojusi dažāda veida uzbrukumus Rietumvalstīm, kā arī Ukrainai un citām valstīm.

Source

www.DELFI.lv
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form