Krievija trešdien nāca klajā ar aicinājumu pārveidot Eiroatlantiskās telpas drošības izkārtojumu, norādot, ka tādas aukstā kara periodu pārdzīvojušas institūcijas kā NATO esot slikti pielāgotas spriedzes mazināšanai daudzpolārā pasaulē.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Krievijas ārlietu ministra vietnieks Aleksandrs Gruško, uzrunājot Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) Parlamentārās padomes īpašās sēdes dalībniekus, sīkāk izklāstīja prezidenta Dmitrija Medvedeva priekšlikumu jaunas "drošības arhitektūras" veidošanai, visām valstīm piešķirot vienādu statusu neatkarīgi no to piederības militāriem blokiem.

Šķiet, ka daudzas NATO dalībvalstis būtu gatavas apspriest šādu ideju, taču norāda, ka projekts nebūs darboties spējīgs, kamēr pati Maskava drošības jautājumos neatteikšoties no novecojušās "ietekmes sfēru" idejas.

Savukārt Maskava šajā grēkā apsūdz ASV, varenāko alianses locekli, kura, cenšoties paplašināt savu ietekmes sfēru, izvietojot savas pretraķešu aizsardzības sistēmas objektus Austrumeiropā, tiešā Krievijas robežu tuvumā.

"Pastāv nepieciešamība restartēt Eiroatlantiskās drošības arhitektūru," sacīja Gruško. "Mēs uzaicinām visas valstis sēsties pie sarunu galda un strādāt pie jauniem noteikumiem. Mēs to saskatām kā "Helsinkus plus", kur mēs izdiskutētu starpvalstu attiecības tiesiski saistošā manierē."

Gruško uzsvēra, ka globālo drošības draudu novēršanai nepieciešama jauna veida sadarbība un ka jaunajā līgumā jāiestrādā "drošības nedalāmības" princips.

"Mums jāatjauno ļoti nopietns dialogs ne tikai par konkrētu ieroču kontroles pasākumiem, bet arī par vispārēju drošības instrumentu jaunā kontekstā," turpināja Krievijas Ārlietu ministrijas amatpersona. "Vairums valstu nenoliegtu (..) nepieciešamību restartēt mūsu domāšanu."

Gruško pauda atbalstu Vācijas ierosinājumam šovasar sarīkot sarunas, lai pārskatītu Līgumu par konvencionālo bruņojumu Eiropā (CFE), kurā Krievija savu dalību pārtrauca 2007.gada decembrī.

Maskavas ārlietu resora pārstāvis arī norādīja, ka EDSO sniegums Rietumu un Austrumu spriedzes mazināšanā pēc Krievijas iebrukuma Gruzijā pagājušā gada augustā esot bijis "vājš" un ka organizācija kā sarunu forums darbojoties "tukšgaitā".

Tikmēr Rietumu diplomāti uz konsensa principiem balstītā EDSO rīcībnespējā daļēji vaino tieši pašapziņu atguvušo un arvien nacionālistiskāk noskaņoto Krieviju.

Viņi norāda uz Maskavas naidīgumu pret EDSO vēlēšanu novērošanas biroju un tās atteikšanos atjaunot organizācijas novērotāju misijas mandātu Gruzijā pēc tam, kad Krievija atzina separātisko Dienvidoesetijas un Abhāzijas reģionu neatkarību.

Pagājušajā nedēļā pēc nogurdinošām sarunām Krievija beidzot piekrita līdz jūnijam pagarināt 20 EDSO militāro novērotāju mandātu, tomēr sarunas par organizācijas plašākās misijas mandāta pagarināšanu joprojām ir nesekmīgas, lai gan novērotāju pilnvaras beidzās jau 31.decembrī.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form