"Mums atkal ielido Hersonā, atkal pa civilo infrastruktūru. Ir ievainoti civiliedzīvotāji, tiek sniegta medicīniskā palīdzība," sociālajā tīklā "Facebook" paziņoja Hersonas apgabala padomes priekšsēdētājus Juriju Soboļevskis
Iepriekš vietējie avoti ziņoja par sprādzienu sēriju Hersonā sākot no pulksten 11.00.
Savukārt TV kanāls "Hromadske", atsaucoties uz Nacionālās policijas Hersonas apgabala pārvaldi, ziņo, ka uzbrukumu rezultātā ir arī bojāgājušie.
Krievijas spēki 9. novembrī paziņoja par Hersonas pamešanu, savukārt 11. novembrī pilsētā ienāca Ukrainas armija. 14. novembrī Hersonu apmeklēja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā ar raķešu apšaudēm, uzlidojumiem un sauszemes spēku ienākšanu sākās agrā 24. februāra rītā. Kā vienu no iebrukuma mērķiem Krievija sākotnēji minēja Ukrainas "denacifikāciju".
Okupanti Ukrainā cietuši smagus zaudējumus un tiek apsūdzēti apzinātā civiliedzīvotāju nogalināšanā, kā arī par citiem kara noziegumiem. Okupantu zvērības masveidā sāka nākt gaismā pēc tam, kad ukraiņi viņus padzina no Kijivas apkārtnes, piemēram, Bučas.
Krievijas attieksmi pret ukraiņiem, tostarp nogalinot un veidojot filtrācijas nometnes, raksturo šis "fašisma manifests", ko publicēja Kremļa propagandas ziņu aģentūra "RIA Novosti".
Kopumā karš Ukrainā turpinās kopš 2014. gada, kad Krievija okupēja Krimas pussalu un aizsāka karu Ukrainas austrumos.
