Šai lietā, kas ir viena no apjomīgākajām un svarīgākajām Lietuvas tiesu vēsturē, spriedumu Viļņas apgabaltiesā paredzēts paziņot jau nākamnedēļ - 27. martā. Apsūdzības kara noziegumos un noziegumos pret cilvēci tajā izvirzītas vairāk nekā 60 cilvēkiem, tai skaitā augstām toreizējās Padomju Savienības Komunistiskās partijas, Aizsardzības un Iekšlietu ministriju, VDK un to militarizēto struktūrvienību amatpersonām. Lielākā daļa no viņiem tiesāti neklātienē.
Lietuvas prokuratūra Krievijas izvirzītās apsūdzības vērtējusi ka mēģinājumu nelikumīgi ietekmēt Lietuvas prokurorus un maldināt sabiedrību, bet pats Slapšinsks tās uzskata par politisku vajāšanu.
"Nekādus oficiālus dokumentus es neesmu saņēmis. Tā ir elementāra politiska rakstura vajāšana un nekas vairāk, tā ir politiski motivēta kriminālvajāšana," ziņu aģentūrai BNS sacījis bijušais Lietuvas Ģenerālprokuratūras Kriminālvajāšanas departamenta virsprokurors, kas vadīja izmeklēšanas grupu 13. janvāra lietā, kura tika nodota tiesai 2015. gadā. Kopš 2016. gada viņš strādā par advokātu.
Mēģinot gāzt likumīgi ievēlēto Lietuvas varu, kas 1990. gada martā bija paziņojusi par valstiskās neatkarības atjaunošanu, īpašās padomju karaspēka vienības 1991. gada 13. janvārī ar spēku ieņēma Viļņas televīzijas torni, Preses namu, Televīzijas un radio komiteju un objektus citās Lietuvas pilsētās. No lodēm un zem tanku kāpurķēdēm pie televīzijas torņa gāja bojā 14 neapbruņoti cilvēki, tika nodarīts smags kaitējums 31 cilvēka veselībai un kopumā cieta vairāk nekā tūkstotis cilvēku. Pateicoties lietuviešu nevardarbīgajai pretestībai, izdevās noturēt parlamenta ēku, ko sargāja desmitiem tūkstošu cilvēku, un saglabāt Lietuvas valstiskumu.
Kā ziņu aģentūrai "Interfax" pirmdien pastāstījusi Petrenko, "Izmeklēšanas komitejas Galvenā izmeklēšanas pārvalde turpina izmeklēt krimināllietu par Krievijas pilsoņu, tai skaitā bijušo padomju armijas karavīru, tiesībsargājošo iestāžu darbinieku un Lietuvas Komunistiskās partijas biedru nelikumīgu saukšanu pie kriminālatbildības par nāves un miesas bojājumu izraisīšanu civilpersonām, nodrošinot sabiedrisko kārtību Viļņā 1991. gada janvārī".
Krievijas Izmeklēšanas komiteja balstās uz apgalvojumu, ka "Lietuvas prokuroriem bijis labi zināms, ka Viļņas notikumi norisinājās laikā, kad Lietuva nebija neatkarīga valsts, bet ietilpa Padomju Savienības sastāvā un karaspēka daļas pildīja savus dienesta pienākumus saskaņā ar PSRS likumdošanu un padomju armijas statūtiem, lai uzturētu sabiedrisko kārtību Lietuvas PSR teritorijā".
Krievijas Izmeklēšanas komiteja jau pērn jūlijā paziņoja, ka ierosinājusi krimināllietu pret Lietuvas prokuroriem un tiesnešiem, kuri tiekot turēti aizdomās "par nevainīgu personu saukšanu pie kriminālatbildības". Konkrēti aizdomās turēto vārdi gan tobrīd netika atklāti.
Arī Lietuvas prokuratūra norāda, ka nav saņēmusi nekādus oficiālus paziņojumus par iespējamu kriminālvajāšanu un apsūdzībām pret Lietuvas tiesnešiem vai prokuroriem.
"Šādi ārvalsts paziņojumi, kuros vienlaikus tiek izplatīti arī nepatiesi apgalvojumi attiecībā uz 13. janvāra notikumiem un Lietuvas suverenitāti, vērtējami vienīgi kā mēģinājumi nelikumīgi ietekmēt Lietuvas prokurorus, tiesnešus un citas amatpersonas, kuras pilda savus pienākumus, un kā centieni maldināt sabiedrību," uzsvērts prokuratūras paziņojumā.
Kā atgādina prokuratūra, tā jau decembrī paziņojusi, ka veic izmeklēšanu par iespējamu spiegošanu Krievijas labā, kas aptver veselu personu tīklu, kuru darbība būtu varējusi radīt Lietuvai nopietnu apdraudējumu. Aizdomās turēto skaitā ir arī bijušais promaskaviskās partijas "Lietuvas Sociālistiskā tautas fronte" līderis Aļģirds Paleckis, kurš savulaik notiesāts par apgalvojumu, ka 1991.gada 13.janvāra traģisko notikumu laikā Viļņā "savējie šāvuši uz savējiem". Kopš oktobra Palecks atrodas apcietinājumā.
Krievijas Izmeklēšanas komitejas paziņojumā cita starpā arī teikts, ka Lietuvā tiekot "apzināti noklusēti fakti par šaušanu uz civiliedzīvotājiem no tuvējo ēku jumtiem un augšējiem stāviem".
Nesen Lietuvas Seima Nacionālās drošības un aizsardzības komitejas priekšsēdētājs Vītauts Baks brīdināja, ka Maskava cenšas safabricēt apsūdzības pret 13. janvāra lietas izmeklētājiem, prokuroriem un tiesnešiem un Lietuvai nopietni jāpadomā par viņu aizsardzību. Viņš apliecināja, ka informācijai, ko Krievijas izlūkdienestiem vākuši par spiegošanu aizdomās turētie, bija jāpalīdz krimināllietu ierosināšanā pret Lietuvas amatpersonām, bet atzina, ka nav zināms, ko tieši Maskava mēģina viņiem inkriminēt.
Arī Lietuvas izlūkdienesti savā ikgadējā ziņojumā par apdraudējumiem nacionālajai drošībai izteica pieļāvumu, ka Maskava varētu rīkot provokācijas pret Lietuvas valsts varas un tiesībsargājošo institūciju amatpersonām, kas saistītas ar 13. janvāra lietu.
