Krievijas valdība izskata iespēju piesaistīt ieslodzītos tādu infrastruktūras objektu kā Baikāla-Amūras maģistrāles (BAM) un Transsibīrijas dzelzceļa maģistrāles celtniecībai, atsaucoties uz saviem avotiem, vēsta laikraksts "Kommersant".
Par to, ka tāds jautājums apspriests, liecina 9. aprīlī notikušas vicepremjera Marata Husnuļina sasauktas sēdes protokols. Sēdē dots rīkojums apsvērt šo jautājumu, tostarp par infrastruktūru notiesātajiem šādu darbu laikā. Rīkojums nosūtīts Transporta ministrijai, Krievijas dzelzceļam un Federālajam sodu izpildes dienestam, ziņo "Kommersant".
Pašlaik BAM dzelzceļa celtniecībā ir liels darba roku trūkums – nav aizpildīti aptuveni 15 tūkstoši vakanču. To nosaka gan būves lielie mērogi gan tas, ka Covid-19 pandēmijas dēļ sarucis viesstrādnieku daudzums. Problēmu pilnībā neglābj arī dzelzceļa karaspēka piesaistīšana darbiem, skaidro medijs.
Aprīļa sākuma Aizsardzības ministrija paziņoja, ka dzelzceļa karaspēka daļas ķērušās pie BAM otrā atzara būvniecības un darbiem piesaistīti ap trīs tūkstošiem karavīru.
Krievijas likumi atļauj izmantot ieslodzīto darbu ārpus soda izciešanas vietām. Juristi medijam skaidro, ka ieslodzīto piesaiste darbiem ir iespējama, bet tad viņiem jāmaksā alga un jānodrošina apsardze un izolācija. Attiecīgi šādu darbu organizēšanai varētu būt augstas izmaksas.
BAM pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados sāka būvēt, izmantojot ieslodzīto darbaspēku. Septiņdesmitajos gados Baikāla-Amūras maģistrāli pasludināja par komjaunatnes triecienceltni. BAM tika celta kā alternatīva Transsibīrijas maģistrālei konflikta ar Ķīnu vai Japānu gadījumam.
BAM stiepjas 4324 kilometru garumā pāri Sibīrijai un Krievijas Tālajiem Austrumiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
