2014. gadā Ukraina un Krievija izveidoja Kopīgo kontroles un koordinācijas centru, kura uzdevums bija īstenot pamiera režīma monitoringu. Krievijas Ārlietu ministrija pirmdien paziņoja, ka Krievijas pārstāvji otrdien pametīs centru, kas atrodas Ukrainas kontrolētajā teritorijā netālu no Doņeckas.
Krievija apsūdzējusi Ukrainu, ka tā liedz tās amatpersonām veikt savus pienākumus, cita starpā arī sarunāties ar vietējiem iedzīvotājiem. "Šādos apstākļos Krievijas pārstāvju tālāks darbs Kopīgajā kontroles un koordinācijas centrā kļuvis neiespējams," teikts ministrijas paziņojumā.
Maskava arī norāda, ka par šo soli informējusi ārzemju partnerus un ka atbildība par iespējamām sekām gulstas uz Ukrainas pusi.
Kijevā Ukrainas Ārlietu ministrija Krievijas lēmumu nosodīja, sakot, ka tas ir kārtējais trieciens konflikta apturēšanas centieniem, kas tiek īstenoti ar Rietumu starpniecību. "Mēs šo Krievijas bezprecedenta soli uzskatam par jaunu provokāciju, kas nopietni apdraud Minskas vienošanos," norādīja Ārlietu ministrija.
Ministrija šo soli raksturoja kā kārtējo Maskavas mēģinājumu panākt, lai Kijevai iesaistās tiešās sarunās ar promaskaviskajiem Donbasa teroristiem. Ukrainas armija bažījās, ka Maskavas lēmums pamest centru var izraisīt konflikta eskalāciju. "Ienaidnieks var ķerties pie agresīviem ofensīvas soļiem," teikts Ukrainas armijas paziņojumā.
Krievija 2014.gada februārī okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Kopš 2014. gada aprīļa Krievijas regulāro vienību karavīri, Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, kā arī diversanti ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalos, Ukrainas austrumos. Konfliktā Ukrainas austrumos dzīvību zaudējuši 10 000 cilvēku, bet teju trīs miljoni devušies bēgļu gaitās.
Sodot Krieviju par Krimas aneksiju un Austrumukrainas destabilizāciju, Eiropas Savienība, ASV un citas rietumvalstis noteikušas sankcijas daudzām Krievijas augstākajām amatpersonām, Kremļa tuvākā loka cilvēkiem, kā arī Krievijas ekonomikas finanšu, aizsardzības un enerģētikas nozarēm.
