Krievijas vadība Ukrainas pilsētas Bahmutas ieņemšanu joprojām uzskata par svarīgu un steidzamu mērķi tās karā pret Ukrainu, savā ikdienas ziņojumā pieļauj Lielbritānijas Aizsardzības ministrija.
"Ir augsti ticams, ka pēdējo četru dienu laikā Krievija Bahmutas sektora stiprināšanai ir pārvietojusi vairākus bataljonus," atsaucoties uz izlūkošanas informāciju, teikts ziņojumā.
Tas seko līdz maija vidum sasniegtajiem Ukrainas taktiskajiem panākumiem Bahmutas flangos un publiski paustām šaubām par algotņu grupējuma "Vagner" noskaņojumu turpināt kauju par pilsētu.
Ņemot vērā, ka okupantiem Ukrainā varētu būt salīdzinoši neliels skaits kaujās neiesaistītu vienību, šī spēku pārvietošana liecina par nopietnu Krievijas pavēlniecības apņemšanos, secina briti.
"Krievijas vadība, domājams, Bahmutas ieņemšanu joprojām uzskata par svarīgu neatliekamu kara mērķi, kas viņiem ļautu pretendēt uz zināma līmeņa panākumiem konfliktā," secināts ziņojumā.
Krievijas spēki Bahmutu, kas ir viens no karstākajiem frontes sektoriem, cenšas ieņemt jau mēnešiem ilgi. Savukārt pēdējās nedēļās pienāk ziņas par ukraiņu taktiskiem panākumiem pilsētas apkārtnē. ASV domnīca ISW lēš, ka Ukraina spēki pie Bahmutas ir pārņēmuši taktiski iniciatīvu.
Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā ar raķešu apšaudēm, uzlidojumiem un sauszemes spēku ienākšanu sākās 2022. gada 24. februāra rītā. Kā vienu no iebrukuma mērķiem Krievija sākotnēji minēja Ukrainas "denacifikāciju".
Okupanti Ukrainā cietuši smagus zaudējumus un tiek apsūdzēti apzinātā civiliedzīvotāju nogalināšanā, kā arī par citiem kara noziegumiem. Okupantu zvērības masveidā sāka nākt gaismā pēc tam, kad ukraiņi viņus padzina no Kijivas apkārtnes, piemēram, Bučas.
Krievijas attieksmi pret ukraiņiem, tostarp nogalinot un veidojot filtrācijas nometnes, raksturo šis "fašisma manifests", ko publicēja Kremļa propagandas ziņu aģentūra "RIA Novosti".
Kopumā karš Ukrainā turpinās kopš 2014. gada, kad Krievija okupēja Krimas pussalu un aizsāka karu Ukrainas austrumos.
