Krievijas bruņoto spēku ģenerālštāba priekšnieks ģenerālis Anatolijs Kvašņins teica, ka ASV plāni izveidot jaunu pretraķešu aizsardzības sistēmu neapdraud Maskavu "militārajā līmenī", bet var izraisīt bēdīgas sekas, ja Pretballistisko ieroču līgums tā līdzšinējā izpratnē vairs nepastāvēs.
"Amerikāņu izstāšanās mainīs starptautisko stratēģisko līdzsvaru, atbrīvojot rokas vairumam valstu, kas varētu atsākt bruņošanos," sacīja Kvašņins.
Arī Krievijas likumdevēji ar dalītām jūtām uztvēra ziņas no Vašingtonas, kas liecina par Krievijas prezidenta Vladimira Putina neveiksmi, cenšoties glābt Pretballistisko raķešu ierobežošanas līgumu, un pauda negatīvas prognozes par kodolbruņošanās nākotni Ķīnā, Indijā un Pakistānā.
Bušs trešdien informēja Kongresa līderus par nodomu vienpusēji izstāties no 1972.gada Pretballistisko raķešu ierobežošanas līguma, trešdien paziņoja Senāta vairākuma līderis Tomass Dešls.
Pretballistisko raķešu ierobežošanas līgums, ko parakstīja toreizējie ASV prezidents Ričards Niksons un Padomju Savienības vadītājs Leonīds Brežņevs, aizliedz ASV un Krievijai vienpusēji attīstīt pretraķešu aizsardzības sistēmas, pamatojot, ka kodolkaru izraisīs draudi, ka viena valsts spēj otru iznīcināt.
Tomēr ASV apgalvo, ka līgums vairs neatbilst mūsdienu standartiem un vairs neņem vērā tādus aspektus, kas radušies pēc aukstā kara, piemēram, ierobežota raķešu uzbrukuma draudus no tādām neprognozējamām valstīm kā Ziemeļkoreja un Irāna.
Krievija tikmēr dod priekšroku grozījumu ieviešanai līgumā, Kasjanovs trešdien teica žurnālistiem oficiālās vizītes laikā Brazīlijā.