Krievijas varasiestādes un armija būvē nocietinājumus dziļi aizmugurē, tajā skaitā rajonos, kas, visticamāk, nekad nekļūs par karadarbības vietu, norāda ASV Kara studiju institūta (ISW) analītiķi.
Pēc analītiķu teiktā, acīmredzot aizsardzības līniju izbūve Belgorodas un Kurskas apgabalos ir informācijas operācija, kuras mērķis ir iztēlot draudus, kādus Ukraina it kā rada Krievijas teritorijām.
ISW jaunākajā ziņojumā kā piemērs minēts Belgorodas apgabala gubernatora Vjačeslava Gladkova 9. marta paziņojums par "drošības līnijas" izbūves pabeigšanu gar robežu ar Ukrainu. Viņš paziņoja, ka tam iztērēti desmit miljardi rubļu (apmēram 123 miljoni eiro). ISW analītiķi uzskata, ka tā, visticamāk, ir naudas izšķērdēšana, īpaši ņemot vērā jautājumus par Krievijas spējām finansēt militārās operācijas Ukrainā.
Piektdien par nocietinājuma līnijas būvniecību paziņoja Maskavas ieceltais anektētās Krimas vadītājs Sergejs Aksjonovs, norādot, ka tas ir prezidenta Vladimira Putina rīkojums. Nocietinājumi Krimā tiek būvēti lielā attālumā no frontes līnijas, un tam tiek piesaistīti cilvēki, kas varētu risināt daudz aktuālākus kaujas jautājumus, teikts ziņojumā. Tas var liecināt par to, ka Maskava nav pārliecināta, ka tā spēs ilgi paturēt okupētās Ukrainas dienvidu teritorijas, norāda ISW.
