Krievijas valdošās partijas "Vienotā Krievija" uzvarai un opozīcijas graujošajam zaudējumam parlamenta vēlēšanās būs bargas sekas – vēl stingrāka politika pret citādi domājošajiem un sabiedrības sašķelšanās, atsaucoties uz ekspertiem, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums "de facto".
"Visa pašvaldības struktūru darbinieku sistēma strādāja uz manu konkurentu no "Vienotās Krievijas". Katru dienu viņi pie visām sienām līmēja viņa lapeles un rāva nost manas, viņu regulāri rādīja federālie kanāli, pat tiekoties ar Putinu. Un piektdien, kad vairs nedrīkstēja būt nekādas aģitācijas, viņu iebāza "Komēdiju kluba" šovā," stāsta vēlēšanās zaudējušais opozicionārs, nogalinātā Borisa Ņemcova līdzgaitnieks un Alekseja Navaļnija cīņu biedrs Konstantīns Jankausks.
Viņš valsts domē centās iekļūt no kāda Maskavas vienmandāta apgabala ar bijušā politieslodzītā Mihaila Hodorkovska finansiālo atbalstu. Jankauska pārstāvētajam "Parnas" kopumā izdevās iegūt tikai 0,7 % atbalsta, tomēr sagrāvē viņš nevaino varas iestādes vien. Politiķis atzīst, ka liberālās partijas vienkārši nespēja uzrunāt pat tos vēlētājus, kas "Vienoto Krieviju" neatbalsta.
Opozīcija savā starpā šķēlās, sakašķējās, daudzi aicināja vispār boikotēt vēlēšanas. Tagad eksperti aicina liberāļus uz pašattīrīšanos – likvidēt vecās partijas, atlaist vecus līderus, un apvienoties. Tomēr neviens netic, ka tas notiks.
"Kad es biju pirmajā klasē mums bija Žirinovskis, Zjuganovs, Javļinskis. Viņi visi bija deputāti un prezidenta amata kandidāti. Tagad man 30 gadu, esmu pabeidzis universitāti, strādāju, pats esmu pašvaldības deputāts, bet šie cilvēki joprojām ir uz skatuves. Javļinskis joprojām apgalvo, ka viņam ir morālais pienākums kandidēt prezidenta vēlēšanās," saka Jankausks.
Samazinās arī atbalsts "Vienotajai Krievijai" – neskatoties uz 54 % uzvaru, aprēķini rāda, ka nobalsojušo skaits ir samazinājies par desmito daļu. Tas nozīmē, ka aug to iedzīvotāju daļa, kuriem nav par ko balsot.
"Ir kautkāds cilvēku skaits, visticamāk, vairākums, kas kaut ko grib, bet nezin ko. Opozīcija mūs neinteresē, komunistus mēs negribam, Putins mums arī nepatīk. Tas ir diezgan bīstami," norāda "Karnegi centra" eksperts Aleksandrs Baunovs.
Savukārt "Levada-centrs" pētnieki uzskata, ka par to, ko patiesi domā šie cilvēki, Krievija uzzinās pēc diviem gadiem. "Naudas rezerves vēl ir, bet pēc 2018. gada tās beigsies un tad attieksme pret varu turpinās krist. Un kas tad notiks, šo sabiedrības daļu vispār būs neiespējami prognozēt," brīdina sociologs Deniss Volkovs.
Politologa Dmitrija Oreškina organizētā projekta "tautas vēlēšanas" brīvprātīgie novēroja balsu skaitīšanu un konstatēja, ka lielajās Krievijas pilsētās falsifikāciju tikpat kā nebija, bet daudzos reģionos pēc vietvaras norādes vienkārši "uzzīmēja" vajadzīgo rezultātu – aptuveni trešdaļa "Vienotās Krievijas" balsu nāk no šādiem, mazskaitlīgiem vēlēšanu apgabaliem.
Oreškins skaidro, ka liela daļa Krievijas iedzīvotāju ir par eiropeisko attīstības ceļu – vienkārši pasaka: "Skaitīsim balsis godīgi, labi?" "Bet ir reģioni ar citu sistēmu – lūk, jūsu, vēlētāju darbs, ir atbalstīt varu, izrādīt lojalitāti. Viņuprāt, vēlēšanas ir nevis varas eksāmens, bet tautas lojalitātes pārbaude. Un, manuprāt, šī ir augošā plaisa starp divām kultūrām Krievijā, kas apdraud valsts vienotību. Ja kādreiz Maskava ies demokrātijas ceļu, šo "īpašo" reģionu elites sapratīs, ka godīgās vēlēšanās viņiem nekas "nespīd" – un viņi var izvēlēties atdalīties, veidot pašu kņazistes," skaidro politologs.
Pēc ekspertu domām kādu laiku gan būs mierīgi, un var rēķināties, ka vēlēšanu rezultātus Kremlis uztvers kā tautas doto mandātu turpināt jau iesākto – vērsties pret vārda brīvību un neatkarīgajām nevalstiskajām organizācijām.
"Tas ir ļoti līdzīgi padomju laikiem, kad uz politbiroju sūtīja labus rezultātus – par izslaukuma līmeņa pieaugumu. Piena un sviesta veikalos nav, bet cipari vadībai ir. Tāpat ar vēlēšanu rezultātiem – atbalsts it kā aug, bet ko cilvēki tiešām domā, nevienu neinteresē. Galvenais, lai viss klusi un mierīgi, neviens neprotestē. Tieši tāpēc varai būs arvien aktīvāk jāapspiež neatkarīgie mediji, kas stāstīs par ekonomikas krišanu, iebiedēt – lūk, Latvija kuru katru brīdi uzpumpēs muskuļus un ieņems Krieviju," stāsta Oreškins.
Raidījums atgādina, ka pēc daudzu domām valsts domes vēlēšanas Kremlī uztver kā 2018. gaidāmo prezidenta vēlēšanu ģenerālmēģinājumu un Vladimiru Putinu uz ceturto termiņu pārvēlēs, tāpat kā parlaments ievēlēja Krievijas valsts domi. Vēlēšanas izskatīsies godīgāk, Centrālās vēlēšanu komitejas vadība būs striktāka pret falsifikācijām, bet lielu daļu balsu "piezīmēs".
