Krievija otrdien ANO Starptautiskajā tiesā (ICJ) noraidīja apsūdzības "terorisma atbalstīšanā", kārtējo reizi noliedzot, ka tā būtu iesaistīta karadarbībā Ukrainas austrumos.
"Krievijas Federācija pilnībā pilda saistības, kas izriet no līgumiem, uz kuriem šobrīd atsaucas Ukraina," norādīja Krievijas Ārlietu ministrijas juridiskās nodaļas direktors Romāns Kolodkins, kas pārstāv Maskavu šajā lietā.
Viņš piebilda, ka Krievija nesaskatot Ukrainas prasībā "nedz tiesiska, nedz faktiska" pamatojuma.
Kā ziņots, Ukraina pirmdien, kas ICJ sāka uzklausīt pušu argumentus, pieprasīja tiesu lemt par pagaidu ārkārtas pasākumu īstenošanu, lai stabilizētu situāciju Ukrainas austrumos, kurus savā kontrolē sagrābušas Krievijas finansētās un apbruņotās teroristu bandas.
Prasību ICJ Ukraina iesniedza janvāra vidū, norādot, ka vairākas gadus protestēju pret Maskavas sniegto atbalstu teroristu bandām, kas valsts austrumos iesaistījušās karadarbībā ar Ukrainas armiju.
Ukrainas ārlietu ministra vietniece Oļena Zerkaļa pirmdien norādīja, ka ka Kijevas vienīgais mērķis ir panāk pasākumus, kas nodrošinātu "stabilitāti un mieru neprognozējamā un bīstamā situācijā".
Kijeva lūgusi ICJ, kas izskata konfliktus starp valstīm, uzdot Maskavai apturēt naudas, ieroču un kaujinieku plūsmu uz Ukrainas austrumiem.
Taču otrs Krievijas pārstāvis Hāgas tiesā – Iļja Rogačovs centās tiesnešus pārliecināt, ka Ukraina "tiesu maldina".
Viņš atkārtoja tradicionālo Kremļa propagandas formulu, apgalvojot, ka Ukrainas esot "iesaistīta bruņotā konfliktā, kuru tās varasiestādes un tās bruņotie spēki, tostarp neregulārie bataljoni, ved pret Austrumukrainas tautu".
Krievijas balstīto kaujinieku "stigmatizēšanai par teroristiem un terorisma atbalstītājiem var būt nopietnas sekas," turpmākajās miera sarunās, brīdināja Rogačovs.
Savukārt Kolodkins tiesnešiem paziņoja, ka Kijeva cenšoties panākt ICJ lēmumu "Ukrainas un Krievijas savstarpējās problēmās, kas šajā lietā nepārprotami iziet ārpus tiesas jurisdikcijas".
Ukraina savā prasībā norādījusi arī uz Krievijas anektētās Krimas pussalas nekrievu minoritāšu diskriminēšanu.
Taču Krievija arī šos Kijevas apgalvojumus noraidīja, tostarp paziņojot, ka Krima neesot Ukrainas sastāvdaļa.
"Ar Krimas tautu nekonsultējās", kad 1954. gadā toreizējās PSRS varasiestādes pussalu iekļāva kādreizējās Ukrainas PSR sastāvā, norādīja Rogačovs, piebilstot, ka "vairums tās tautas vēlas būt Krievijas Federācijas sastāvā".
Ukraina pieprasījusi no Maskavas arī kompensācijas civilpersonām, kas cietušas no Krievijas agresijas, tostarp 2014. gadā virs Austrumukrainas notriektās Malaizijas lidmašīnas pasažieru tuviniekiem.
Krievijas pārstāvji ICJ paziņoja, ka Maskava sadarbojoties ar izmeklēšanu, kuras mērķis ir noskaidrot Malaizijas lidmašīnas notriekšanas apstākļus, taču kārtējo reizi norādīja, ka Krievija "nepiekrīt" Nīderlandes vadītās starptautiskās izmeklēšanas komisijas secinājumam, ka lidmašīna notriekta ar Krievijā ražotu zenītraķeti BUK, kas tika izšauta no teroristu bandu kontrolētās teritorijas.
Tikmēr pie tiesas ēkas Hāgā otrdien pulcējās bojāgājušo lidmašīnas pasažieru tuvinieki, kas prasīja "taisnīgumu" šajā lietā.
"Vēsts ir ļoti vienkārša – mēs prasām patiesību par reisa "MH17" katastrofu," norādīja Tomass Šansmans, kura 18 gadus vecais dēls arī atradās notriektajā Malaizijas lidmašīnā. "Mēs prasām, lai Krievijas valdība beidzot uzņemas atbildību, par to, ko nodarījusi."
Pušu argumentu uzklausīšana turpināsies arī trešdien un ceturtdien, bet pašas lietas izskatīšana varētu prasīt gadus. Tomēr lēmums par pagaidu pasākumiem tiesnešiem būs pieņemams jau tuvāko nedēļu laikā.
