Tautiešu atgriešanās programmas ietvaros uz dzīvi Krievijā gada laikā no citām Neatkarīgo valstu sadraudzības (NVS) valstīm sagaidīto 50 tūkstošu vietā pārcēlušies tikai 400 cilvēku, trešdien Krievijas Federācijas padomes NVS lietu komisijas izbraukuma sēdē Ļipeckā pavēstīja tās priekšsēdētājs Vadims Gustovs.
Lielā mērā tas ir skaidrojams ar to, ka "daudzi pārceļotājiem būtiski svarīgi jautājumi nav līdz galam izstrādāti," ieskaitot juridiskos jautājumus, uzsvēra Gustovs. Viens no galvenajiem uzdevumiem ir "nodrošināt jaunieceļotājus ar mājokļiem, jo, kā likums, ar darba atrašanu - turklāt labi apmaksāta darba atrašanu - Krievijā grūtību nav", apgalvoja Gustovs.

Gustova vadītā komisija ierosinās piešķirt federālā budžeta līdzekļus pagaidu mājokļu celtniecībai repatriantu vajadzībām.

"Šos naudas līdzekļus jāsadala vienlīdzīgās daļās uz paritātes pamata visiem federācijas subjektiem, kas īsteno pārceļošanas programmu," norādīja Gustovs.

Viņš arī ierosināja mainīt nodokļu maksāšanas kārtību. Pārceļotājiem vajadzētu maksāt 13% lielu ienākumu nodokli, tāpat kā Krievijas pilsoņiem, nevis trešo daļu algas, kā tas ir patlaban.

Tautiešu atgriešanās programma faktiski piedzīvojusi krahu, tā kā reģioniem nav motivācijas, lai piedalītos tās īstenošanā, jau oktobra beigās norādīja Federālā migrācijas dienesta direktors Konstantīns Romodanovskis.

14 reģioni atteicās piedalīties programmā, bet Maskava un Sanktpēterburga izstrādājušas īpašus noteikumus, kas paredz atbalstu pārceļotājiem, tomēr nepieļauj viņu apmešanos pašu teritorijās.

Sākotnēji programmā bija paredzēts, ka pirmajos trijos tās īstenošanas gados uz dzīvi Krievijā pārcelsies 300 tūkstoši tautiešu: 2007.gadā - 50 tūkstoši, 2008.gadā - 100 tūkstoši, bet 2009.gadā - 150 tūkstoši.

Jau 2007.gadā repatriācijas projektiem no federālā budžeta līdzekļiem piešķirti 4,5 miljardi rubļu (88 miljoni latu), turklāt arī finanses no reģionu budžetiem.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!