Pēdējo divu gadu laikā pirmajās oficiālajās sarunās ar NATO 20.aprīlī Krievija izteiks protestu aliansei par "absolūti neattaisnojamo" militārā spēka palielināšanu Baltijas valstīs, piektdien paziņojis Krievijas sūtnis NATO Aleksandrs Gruško.
NATO un Krievijas padomes sēdē paredzēts apspriest karadarbību Ukrainā, kā arī citus drošības jautājumus.
Gruško sacīja, ka NATO, izmantojot Ukrainas krīzi kā ieganstu, ir mainījusi savu attieksmi pret Maskavu, piebilstot, ka abu pušu attiecības pašreiz ir ļoti sliktas.
Viņš sacīja, ka attiecības bijušas sarežģītas, kopš NATO apturēja visu praktisko sadarbību ar Maskavu, protestējot pret Krimas aneksiju.
Pēdējā tikšanās reizē 2014.gada jūnijā abas puses viena otru apsūdzēja Ukrainas krīzes izraisīšanā.
NATO austrumu dalībvalstis, tostarp Baltijas valstis, kopš tā laika centušās panākt alianses klātbūtnes palielināšanu reģionā.
NATO un Maskavas vēstnieki tikās regulāri līdz Krievijas iebrukumam Ukrainā, kad Rietumu attiecības ar Kremli krasi pasliktinājās.
"NATO izlēma paplašināties, virzīties tuvāk Krievijas robežām," paziņoja Gruško.
"Un, sākot no 2014.gada, NATO izvietojusi papildspēkus, palielinājusi savas militārās aktivitātes rotācijas kārtībā, pievienojusi aprīkojumu, izveidojusi pastāvīgas uzglabāšanas vietas militārajiem ieročiem un aprīkojumam," viņš piebilda.
Gruško sacīja, ka NATO arī sākusi organizēt apjomīgākas militārās mācības teritorijās tuvu Krievijas robežām.
"Un tas, protams, maina militāro situāciju reģionā," viņš piebilda.
"NATO ir jāizvēlas, kādas attiecības tā grib ar Krieviju ilgtermiņā," norādīja Gruško.
"Es neredzu nekādas iespējas kvalitatīvai attiecību uzlabošanai, ja NATO turpina" šādu ceļu, sacīja Krievijas sūtnis.
