Krievija būtiski samazinājusi savu militāro padomnieku skaitu Venecuēlā, kuri ekonomisko problēmu un politiskās krīzes nomāktajā valstī apmācīja vietējos karavīrus un rūpējās par ieroču piegādes līgumu izpildi, atsaucoties uz avotiem, vēsta "The Wall Street Journal" (WSJ).
Medijs atsaucas uz Krievijas Aizsardzības ministrijai tuvu avotu, kurš pastāstījis, ka Krievijas aizsardzības korporācija "Rostec" savu darbinieku skaitu Venecuēlā, kuri atbild par vietējā personāla apmācību militārās tehnikas lietošanā un apkopē, samazinājusi no tūkstoša uz dažiem desmitiem cilvēku.
Padomnieku izvešana īpaši paātrinājusies pēdējo mēnešu laikā. Tas saistīts gan ar jaunu militāro līgumu neesamību, gan atziņu, ka Venecuēlas prezidenta Nikolasa Maduro režīmam vairs nav naudas, par ko apmaksāt citus "Rostec" pakalpojumus saskaņā ar iepriekš noslēgtiem līgumiem, atklājis avots.
WSJ Krievijas speciālistu izvešanu raksturo kā lielu neveiksmi Maduro, kurš Krievijas un Ķīnas atbalstu bieži izceļ kā pierādījumu lielvalstu gatavībai aizstāvēt viņa režīmu.
Tikmēr "Rostec", reaģējot uz WSJ publikāciju, medijā izskanējušo informāciju ir noliedzis, ziņoja "Interfax".
Savukārt apstiprinājumu speciālistu izvešanai no Venecuēlas paudis ASV prezidents Donalds Tramps. "Krievija mūs informēja, ka ir atsaukusi vairumu savu cilvēku no Venecuēlas," Tramps paziņoja tviterī.
Vēstīts, ka līdzās ekonomiskajām un sadzīves grūtībām, Venecuēlā vērojama politiskā krīze. Janvārī opozīcijas līderis un parlamenta, kas Maduro atrašanos amatā uzskata par neleģitīmu, spīkers Huans Gvaido pasludināja sevi par prezidenta pienākumu izpildītāju.
Gvaido aicināja tautu uz protestiem, lai panāktu Maduro atkāpšanos un varas pārņemšanu. Taču viņa izsludinātā operācija "Brīvība" nespēja panākt Maduro krišanu.
Venecuēlas prezidents Nikolass Maduro šogad sāka savu otro sešu gadu prezidentūras termiņu. Pirmajā reizē 2013. gadā Maduro, kurš bija sava sociālistu mentora, mirušā līdera Ugo Čavesa sekotājs, prezidenta vēlēšanās uzvarēja ar niecīgu 1,6 procentpunktu pārsvaru.
Viņa prezidentūras laikā valsts ekonomika piedzīvoja strauju lejupslīdi. Daudzi iedzīvotāji ekonomiskajās likstās vaino Maduro un viņa sociālistu valdību. Ekonomiskās problēmas ir veicinājis naftas cenu kritums un hiperinflācija. Cilvēkiem nav pieejamas pamata preces, pietrūkst pārtikas un medikamentu, kā arī ir bieži elektropadeves pārtraukumi.
Skarbo apstākļu, bezdarba un noziedzības dēļ pēdējos dažos gados valsti ir pametuši vairāk nekā trīs miljoni venecuēliešu, norāda raidsabiedrība BBC.
2018. gada prezidenta vēlēšanās daudziem opozīcijas kandidātiem bija liegta iespēja kandidēt, citi tika ieslodzīti, bet daļa pameta valsti, lai izvairītos no vajāšanas. Līdz ar to opozīcija vēlēšanas atzina par nebrīvām un negodīgām, un balsošanu boikotēja. Maduro pārvēlēšanu neatzina opozīcijas kontrolētais parlaments.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
