Krievija ANO Cilvēktiesību komisijas kārtējā sesijā Ženēvā pagājušajā nedēļā kritizējusi Latviju par fašisma atdzimšanu un revanšismu, kārtējo reizi vainojot Latviju mēģinājumos pārskatīt vēsturi un Otrā pasaules kara rezultātus. Savukārt Latvija Krievijai pārmetusi okupācijas neatzīšanu.
Latvijas pastāvīgais pārstāvis ANO Ženēvā Romāns Baumanis BNS otrdien pastāstīja, ka Krievijas pārstāve, no tribīnes stāstot par dažāda veida jaunām rasisma izpausmēm Eiropā, pagājušajā nedēļā pieminējusi, ka uz antifašistu vajāšanas fona pa Rīgas ielām staigājot reāli "fašisma rēgi".

Krievija norādījusi, ka Otrā pasaules kara beigu 55.gadadienā Eiropas centrā - Latvijā - kārtējo reizi atskanēja "fašisma maršs", BNS uzzināja komisijā. 16.marta demonstrācija Rīgā un mītiņš Liepājā esot kārtējais pierādījums dažu Latvijas elites grupu mēģinājumam pārskatīt vēsturi. "Kam vēl ir jābūt par pierādījumu, ka šajās pilsētās valda reāli fašisti," vaicājusi Krievijas pārstāve.

Latvija izmantojusi iespēju sniegt atbildi un konkrēti triju minūšu laikā atspēkojusi paziņojumu, norādot, ka acīmredzot runa bijusi par konkrētu krimināllietu, kurā cilvēks netiek tiesāts par darbošanos vienā vai otrā pusē Otrā pasaules kara laikā, bet gan par konkrētiem noziegumiem.

Baumanis savā runā norādījis, ka ne Latvijas valdība, ne militārpersonas neatzīst šos svētkus par oficiāliem un tajos nepiedalās - vairāki simti veco vīru, ko nelegāli iesauca vācu armijā, izmantojuši savas tiesības piedalīties dievkalpojumā un pēc tam klusi nolikt vainagus, BNS uzzināja komisijā.

Vēstnieks norādījis, ka 25.martā Latvijā piemin 40 tūkstošus uz Gulaga nometnēm izsūtīto, tādēļ šāda Krievijas retorika piemiņas dienas priekšvakarā ir īpaši nepatīkama. Viņš paudis ticību, ka Krievijas nākotnes demokrātijas interesēs būtu sev godīgi uzdot jautājumu par Baltijas okupāciju un represijām pret mierīgajiem civiliedzīvotājiem.

Baumanis uzskata, ka Latvijas runa klātesošajos radījusi spēcīgu iespaidu.

Vēstnieks uzskata, ka, visticamāk, kritika vairs nesekos, jo sesijā Krievija ir pārāk aizņemta ar Čečenijas jautājumu.

56. komisijas sesija sākās 20.martā. Krievijas pārstāvji jau iepriekš izteicās, ka varētu komisijas sēdes izmantot, lai runātu par cilvēktiesību pārkāpumiem Latvijā un Igaunijā un arī iesniegt ziņojumus.

ANO Cilvēktiesību komisija Ženēvā vēl ilgs piecas nedēļas.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!