Krievija trešdien paziņoja, ka tās lēmums apturēt dalību līgumā par konvencionālajiem bruņotajiem spēkiem Eiropā (CFE) ir nopietns signāls Rietumiem, taču uzsvēra, ka Maskava nevēlas konfrontāciju ar partneriem.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
"Šodien mūsu mērķis ir raidīt signālu, nopietnu signālu mūsu Rietumu partneriem, ka turpmāk tā vairs nevar turpināties," parlamentārajā sēdē par CFE Valsts domē pavēstīja Krievijas ārlietu ministra vietnieks Sergejs Kisļaks. "Mēs esam gatavi strādāt ar viņiem, lai atrisinātu šīs problēmas, taču, ja tā nenotiks, mēs iesaldēsim savu dalību līgumā. Mūsu lēmums nav vērsts uz konfrontāciju, bet gan pretējo."

Kisļaks norādīja, ka dalība tiks pārtraukta 12.decembrī, kad beigsies oficiālais informēšanas termiņš.

Kā ziņots, 14.jūlijā Krievijas prezidents Vladimirs Putins parakstīja rīkojumu par Krievijas dalības apturēšanu CFE saistībā ar "ārkārtas apstākļiem, kas pārkāpj Krievijas Federācijas drošību".

Putina dekrēts paredz, ka Krievija automātiski izstājas no līguma 150 dienas pēc tam, kad Krievijas Ārlietu ministrija ir informējusi līguma pārējās dalībvalstis par šo lēmumu.

1990.gadā noslēgtais līgums ir viens no galvenajiem pēc Aukstā kara noslēgtajiem drošības līgumiem Eiropā, jo tas ierobežo armijas un konvencionālā bruņojuma, kā tanku, smagās artilērijas un kaujas lidmašīnu izvietošanu Eiropas kontinentā starp Atlantijas okeānu un Urāla kalniem, kā arī paredz virkni pasākumu savstarpējas uzticības, caurskatāmības un sadarbības nostiprināšanai.

Atbildot uz Vašingtonas plāniem Polijā un Čehijā izvietot pretraķešu vairoga daļas, Putins jau aprīlī paziņoja par moratoriju līgumam no Krievijas puses.

Krievija vairākkārt ir pieprasījusi, lai Baltijas valstis un citas bijušā komunistiskā bloka valstis ratificē CFE, baidoties, ka NATO varētu iegūt priekšrocības, izvietojot konvencionālo bruņojumu to teritorijās.

Maskava norāda, ka līgums Krievijai nav izdevīgs, bet ir labvēlīgs Rietumu partneriem.

Galvenais nesaskaņu avots ir NATO prasība saglabāt aizliegumu koncentrēt lielus spēkus un bruņojumu pie kādas valsts robežām.

Savukārt Krievija iebilst pret šo aizliegumu, jo tas ierobežo Krievijas spēku pārvietošanu Krievijas teritorijā. Maskava apgalvo, ka Krievijas pierobežu zonas ir kļuvušas daudz nestabilākas kopš Padomju Savienības sabrukuma 1991.gadā.

Abām pusēm ir domstarpības par līgumu kopš 1999.gada, jo NATO uzskata, ka Krievija nepilda saistības izvest savu karaspēku no Moldovas un Gruzijas.

Turpretī Maskava apsūdz ASV militārā potenciāla palielināšanā pie tās robežām, veidojot jaunas armijas bāzes Rumānijā un Bulgārijā un plānojot izvietot pretraķešu aizsardzības sistēmu Polijā un Čehijā.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form