Pirms tam ceturtdien Lielbritānijas premjerministrs Gordons Brauns paziņoja, ka Maskavas lēmums slēgt padomes reģionālos birojus ir pilnīgi nepieņemams.
Lielbritānijas amatpersonas ir solījušas turpināt padomes programmas pēc Maskavas noteiktā beigu termiņa.
Kā trešdien intervijā britu televīzijai BBC paziņoja Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs, biroju slēgšana ir atmaksa par Maskavas diplomātu izraidīšanu no Apvienotās Karalistes.
"Britu valdība veica darbības, kas izraisīja to, ko es varētu nosaukt par sistemātisku mūsu attiecību bojājumu, un šī ir atmaksa," sacīja Krievijas ārlietu resora vadītājs. "Tam nav nekādas saistības ar britiem nelabvēlīgu noskaņojumu, tādi ir žanra likumi, ja jūs vēlaties. Kad viņi izraidīja dažus Krievijas diplomātus (..), viņi izaicināja nenovēršamu atmaksu."
Reaģējot uz Krievijas atteikšanos izdot Andreju Lugovoju, kam Apvienotajā Karalistē izvirzītas apsūdzības bijušā izlūka Aleksandra Ļitviņenko slepkavībā, Londona jūnijā izraidīja četrus krievu diplomātus. Vēlāk Kremlis izraidīja četrus britu diplomātus un atteicās izsniegt vīzas vairākām Londonas amatpersonām.
Krievijas Ārlietu ministrija trešdien paziņoja, ka no 1.janvāra tiks slēgti visi Britu padomes reģionālie biroji.
"Trūkstot likumīgajam pamatam, kas regulētu Britu padomes darbību Krievijas Federācijā, Lielbritānijas puse informēta, ka no 2008.gada 1.janvāra tiks apturēta visu Britu padomes reģionālo nodaļu darbība," teikts Ārlietu ministrijas paziņojumā.
Vienīgais izņēmums būs tās galvenais birojs Maskavā. Aizliegums būs spēkā tik ilgi, līdz tiks noregulēts organizācijas juridiskais statuss, teikts ministrijas paziņojumā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
