Pirmdien Krievijas pastāvīgais pārstāvis ANO nodaļā Ženēvā Valērijs Loščiņins aicinājis atteikties no pagājušā gadsimta trīsdesmito gadu masveida bada, ko dēvē par "golodomoru", kvalificēšanas par genocīdu, ziņo interneta portāls liga.net.
Uzstājoties septītajā ANO Padomes cilvēktiesību sesijā, Loščiņins uzsvēris, ka "vēsturiskā patiesība" ir tāda, ka "par to gadu traģisko notikumu upuriem kļuva vairāku bijušās Padomju Savienības tautu pārstāvji – krievi, ukraiņi, kazahi, tatāri, baškīri".

Tādējādi trīsdesmito gadu bads nevar tikt atzīts par genocīdu, kā to nosaka 1948. gada Konvencija par genocīdu. Šajā sakarā Loščiņins ieteica "nenodarboties ar politiskām spekulācijām, kas saistītas ar kopīgu, reizēm traģisku, vēsturisko pagātni, un neizmantot nepamatotu starptautisko tiesību normu traktējumu".

Ukrainas prezidents Viktors Juščenko 2008. gadu Ukrainā pasludinājis par golodomora upuru piemiņas gadu, solot ieviest likumprojektu par kriminālo atbildību par golodomora kā genocīda neatzīšanu. Šī gada 4. februārī viņš jau sodījis deviņus rajonu administrāciju vadītājus par neapmierinošu darbību Ukrainas bada upuru piemiņas godināšanā.

2006. gadā Ukrainas parlaments golodomoru atzina par genocīdu pret ukraiņu tautu. Laikā no 1932. Līdz 1933. gadam galvenajās PSRS graudu uzkrātuvēs dzīvību zaudēja 7-10 miljoni cilvēku Ukrainā, Ziemeļkaukāzā, Dienvidurālos, Pievolgā, Kazahstānā un Rietumsibīrijā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit