Lai arī Krievija ir kļuvusi daudz agresīvāka nekā pirms dažiem gadiem, tā neapdraud nevienu NATO dalībvalsti, ceturtdien Norvēģijas raidorganizācijai NRK paziņoja alianses ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.
"Mēs novērojam lielu neprognozējamību, lielu neskaidrību, augošu satraukumu," sacīja Stoltenbergs. "Tomēr es neredzu tiešu apdraudējumu no austrumiem ne vienai no NATO dalībvalstīm," atzina NATO ģenerālsekretārs.
"Mēs vēlamies sadarboties ar Krieviju. Tomēr minimālais nosacījums sadarbībai ar kaimiņu ir robežu ievērošana. Ir robežas, kuras Krievija neciena," teica Stoltenbergs.
Alianses galva nosauca arī citas problēmas, kas patlaban kavē Krievijas un NATO tuvināšanos, tostarp Krimas aneksiju, situācijas destabilizāciju Ukrainā, vērienīgu Krievijas armijas bruņošanos, mācību organizēšanu, iepriekš neinformējot kaimiņvalstis, Krievijas izstāšanos no līguma par vienkāršiem bruņotajiem spēkiem Eiropā, kā arī situāciju saistībā ar vienošanos par vidējas un tuvas darbības rādiusa raķešu likvidāciju.
Stoltenbergs tomēr uzskata, ka alianses un Krievijas attiecības varētu nākotnē uzlaboties. "Mūsu mērķis ir sadarboties ar Krieviju. Tas ir NATO interesēs un Krievijas interesēs," uzsvēra alianses ģenerālsekretārs.
Viņš arī sacīja, ka NATO ir gatava aizstāvēt savas dalībvalstis pret jebkādu apdraudējumu pēc Vašingtonas kolektīvās aizsardzības līguma 5.panta.
"NATO ir gatava aizstāvēt visas savas dalībvalstis pret jebkādu apdraudējumu," uzsvēra alianses vadītājs.
"Mēs zinām, ka apdraudējumam var būt dažādas formas. Pirmoreiz vēsturē 5.pants tika iedarbināts, atbildot uz 2001.gada 11.septembra teroristu uzbrukumiem ASV. Tas nozīmē, ka princips "viens par visiem un visi par vienu", kas izteikts piektajā punktā, attiecināms uz jebkāda veida apdraudējumu. Tāda pati reakcija no NATO puses var sekot arī kiberkara sākšanai," skaidroja Stoltenbergs.
