"Maskavā dziļu sašutumu izraisījis tieslietu ministra Jāņa Bordāņa (VL-TB/LNNK) ciniskais izteikums nojaukt Rīgā esošo pieminekli padomju karotājiem - atbrīvotājiem," sacīts paziņojumā.
"Šādi provokatīvi paziņojumi ir vēl viens pierādījums, ka Rīgas oficiālais virziens ir 2.pasaules kara notikumu falsifikācija, ko veicina Latvijas valdība, atbalstot zaimojošo iniciatīvu, kas skar pieminekli, kas simbolizē samierināšanos starp antihitleriskās koalīcijas veterāniem un bijušajiem latviešu leģionāriem," uzskata Lukaševičs.
"Ceram, ka Latvijas amatpersonas apjautīs, ka viņu nepārtrauktie centieni reabilitēt nacistus sarežģī veidot divpusēju dialogu ar Krieviju, kā arī novērš iespēju radīt pozitīvu politisko un informatīvo fonu starp abām valstīm," pauda Lukaševičs.
Jau ziņots, ka portālā "Manabalss.lv" par iniciatīvu, kas piedāvā nojaukt pieminekli "Padomju armijas karavīriem - Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem" jeb tā saukto Uzvaras pieminekli Rīgā un atjaunot laukuma vēsturisko plānojumu, parakstījušies vairāk nekā 10 020 cilvēku, kas nozīmē, ka iniciatīvu var iesniegt Saeimā.
Iniciatīvas autori - Roberts Krastiņš, Emīls Gailis un Māris Ruks - uzsver, ka teritorija Pārdaugavā vēsturiski ir Latvijas valsts uzvaras laukums, kurā notika "pēdējie vislielākie Vispārējie latviešu Dziesmusvētki", nevis PSRS armijas uzvaras laukums, tāpēc vēlas atjaunot Latvijas brīvvalsts laikā iedzīvotāju brīvprātīgas ziedošanas rezultātā izstrādāto un aizsākto Uzvaras laukuma projektu.
Vēsturiski Uzvaras parkā plānots būvēt svētku laukumu vairāk nekā 200 000 apmeklētāju, amfiteātra formas sporta stadionu, kas varētu uzņemt vairāk nekā 25 000 skatītāju, sanāksmju pili ar vairāk nekā 10 000 vietu, arī 60 metrus augstu Uzvaras torni, pie kura uzbūvēta svētnīca tautas varoņiem, un vairākus desmitus metru platu Uzvaras aleju. Minētās būves ir vien daļa no Uzvaras laukuma izbūves dažādo projektu autoru iespaidīgajām iecerēm, kam, pēc iniciatīvas autoru teiktā, pirmskara laikā no valsts budžeta paredzēti 29,5 miljoni latu, bet iedzīvotāji 1938. un 1939.gadā saziedojuši vairāk nekā 11 miljonus latu.
