Krievijā 'neeksistējošo' privāto militāro kompāniju algotņi savus darba devējus sūdz Starptautiskajā krimināltiesā
Foto: Krievijas algotņi. Ukrainas Drošības dienesta izplatīts foto

Krievijas privāto militāro kompāniju (PVK) algotņi un militāro konfliktu veterāni vērsušies Starptautiskajā krimināltiesā ar prasību sākt izmeklēšanu pret šo kompāniju vadītājiem, atsaucoties uz organizācijas "Viskrievijas virsnieku komiteja" priekšsēdētāju Jevgēniju Šabajevu, vēsta "Radio Svoboda".

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Krievijas un pasaules mediji jau daudz pētījuši tā sauktās privātās militārās kompānijas, kuru algotņi piedalījušies militārajos konfliktos Ukrainā un Sīrijā, pārstāvot Kremļa intereses un dodot Maskavai iespēju neatklāt patieso kritušo skaitu, jo algotņi formāli nav saistīti ar Aizsardzības ministriju.

Viena no zināmākajām ir kompānija "Vagner", kas saistīta ar par "Putina pavāru" dēvēto uzņēmēju Jevgēniju Prigožinu. Šī kompānija Krievijā nav oficiāli reģistrēta, turklāt Krievijas likumi par algotniecību paredz kriminālatbildību.

Lēmumu vērsties pie Starptautiskās krimināltiesas prokurora Fata Bensuda atbalstījuši 357 delegāti no 52 Krievijas reģioniem, pārstāvot 18 viskrievijas un starptautiskas sabiedriskās organizācijas.

Iesnieguma teksts apspriests svētdien notikušā "Viskrievijas virsnieku sapulcē" ar nosaukumu "PVK. Armijas bojāeja – #MūsuTurNav#". Dokumentā norādīts, ka Krievijas privāto militāro kompāniju kritušo skaits mērāms simtos.

"Mēs, Krievijas Federācijas pilsoņi, bruņoto spēku un kaujas darbības veterāni, pamatojoties uz Starptautiskās krimināltiesas Romas statūtu 15. pantu, lūdzam ierosināt izmeklēšanu "proprio motu", pamatotu zemāk izklāstītajā informācijā par noziegumiem, kas iekļaujas tiesas jurisdikcijā," teikts iesniegumā.

Pēdējo trīs gadu laikā Krievijas veterānu organizācijas saņēmušas tūkstošiem sūdzību no privāto militāro un apsardzes kompāniju algotņiem, raksta "Radio Svoboda".

Lai gan Krievijas valdība noliedz šādu kompāniju esamību, paši algotņi un viņu tuvinieku stāstītais liecina par pretējo. Medijiem tapis zināms par krievu algotņu dalību konfliktos Donbasā, Sīrijā, Lībijā, Centrālāfrikas Republikā, Gabonā, Dienvidsudānā un Ziemeļsudānā, Jemenā un citās valstīs.

Kā stāsta Jevgēnijs Šabajevs, 2018. gada jūlijā algotņi vērsušies Krievijas Prezidenta administrācijā ar ierosinājumu legalizēt PVK darbību, lai garantētu karotāju tiesības, taču saņemta atbilde no Aizsardzības ministrijas, kur šādu kompāniju darbība nosaukta par antikonstitucionālu.

Veterāni uzskata, ka PVK algotņiem oficiāls statuss tiek liegts ar nodomu, kā dēļ viņi ne tikai nevar saņemt veterāniem paredzēto rehabilitācijas un ekonomisko atbalstu no valsts, bet viņi pat tiek tiesiski vajāti, teikts dokumentā.

Veterāni arī norāda, ka ar šādiem "nelegāliem" uzņēmumiem ("Vagner", "Patriot" un citi) saistītas legālas kompānijas slēdz starptautiska līmeņa zelta un naftas ieguves līgumus un gūst no tā labumu.

Taču tajā pašā laikā ar krievu algotņiem tiek slēgti juridiski nesaistoši līgumi, kas nereglamentē darbu kara apstākļos. "Faktiski civilpersonas maldina un izved no dzīvesvietas valsts ar mērķi izmantot militāriem nolūkiem," teikts iesniegumā.

Tā kā situācija esot nemainīga jau trīs gadus, dokumenta parakstītāji lūdz ierosināt krimināllietu par Starptautiskās krimināltiesas statūtu punktu "cilvēku vardarbīga pazušana". Ar ko statūtos tiek saprasts "arests, aizturēšana vai nolaupīšana, ko realizē valsts, vai politiska organizācija, vai ar to atļauju, ar to atbalstu vai ar to piekrišanu ar sekojošu atteikšanos atzīt tādu brīvības liegšanu vai paziņot par šo cilvēku likteni vai atrašanās vietu, ar mērķi liegt viņiem likuma aizstāvību ilgā laika periodā".

Tāpat iesniedzēji lūdz pie individuālas kriminālatbildības saukt šo PVK organizatorus, īpašniekus un personas, kas tiem sniedz organizācijas, loģistisko militāri tehnisko un cita veida atbalstu.

Krimināllietas ierosināšanas gadījumā algotņi sola liecināt un sniegt cita veida palīdzību tiesai, teikts iesniegumā.

Šo iniciatīvu par labu un pareizu atzinis Krievijas Federācijas prezidenta Cilvēktiesību padomes loceklis Sergejs Krivenko. "Šī problēma eksistē, jo valsts izmanto algotņus militāros konfliktos caur PVK, bet tajā pašā laikā izliekas, ka nav ar to nekādā veidā saistīta," norāda Krivenko.

Nespēdami panākt taisnīgumu Krievijā, viņi ir spiesti vērsties starptautiskās instancēs, skaidro Krivenko. "Mēs Cilvēktiesību padomē noteikti apspriedīsim šo iniciatīvu un, iespējams, atbalstīsim to. Daudzās valstīs PVK ir legalizētas, tostarp ASV, un valdība ir atbildīga tādu kompāniju darbinieku nāves vai ievainojumu gadījumā," medijs citē Krivenko.

Februārī Jevgēnijs Šabajevs intervijā "Radio Svoboda" paziņoja par kompānijas "Vagner" algotņu bojāeju kaujā Sīrijas provincē Deir ez Zorā.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Krievija
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form