"Tomēr mūsu grupējuma stāvoklis šajā reģionā, tā bruņojuma nomaiņa ir Krievijas vadības uzmanības centrā," uzsvēra Krievijas aizsardzības ministrs.
"Krievijai ir divi sabiedrotie - armija un flote," viņš sacīja.
"Iestāšanās NATO ir katras valsts suverēnās tiesības, bet ir viena problēma: Baltijas valstis nav parakstījušas līgumu par parastajiem bruņotajiem spēkiem Eiropā," uzsvēra ministrs. Viņš pauda viedokli, ka "līdz Baltijas valstu iestājai NATO šis jautājums [līguma par parasto bruņojumu Eiropā] parakstīšana ir jānoregulē, lai pie Krievijas robežām nebūtu nekāda juridiskā "melnā cauruma"".
Krievijas aizsardzības ministrs arī informēja, ka Krievijas Baltijas kara flote tuvākajā laikā sāks saņemt jaunas zemūdenes un virsūdens karakuģus, kuri nepalielinās grupējumu, bet ar kuriem nomainīs novecojušo tehniku.
Runājot par Kaļiņingradas apgabala problēmu saistībā ar Lietuvas un Polijas gaidāmo iestāšanos ES, Ivanovs uzsvēra: "Ja mēs risināsim vīzu problēmas tā, kā pieprasa ES, mēs sevi iedzīsim strupceļā."
"Lietuvai būs jāizsniedz vīzas [Krievijas] militārpersonām, kuras dodas uz Kaļiņingradu, visā Krievijas teritorijā, kas principā ir tehniski neiespējami," uzskata Krievijas aizsardzības ministrs. "Līdz ar to tiks pārkāptas cilvēktiesības," viņš apgalvoja.
Ivanovs arī pauda viedokli, ka Lietuva var piekrist nodrošināt bezvīzu tranzītu vilcienos.