Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko otrdien, 21. janvārī, paziņojis, ka Krievija nedod piekrišanu naftas piegādēm no Kazahstānas, ziņo aģentūra "Belta".
"Dīvaini. Mūsu sabiedrotais nepiekrīt naftas piegādēm no cita mūsu sabiedrotā. Nu, ko, tāda situācija ar naftas piegādēm un mums ir jātiek ar to galā," aģentūra citē Lukašenko teikto par iespējamām naftas piegādēm no Kazahstānas.
Lukašenko skaidroja, ka ekonomiskie apstākļi Baltkrievijai kļūst sarežģītāki.
"Krievijas Federācijas nodokļu manevra dēļ neizbēgami samazinās ienākumi republikas budžetā, pasliktinās mūsu naftas pārstrādes rūpnīcu efektivitāte," akcentē prezidents.
Lukašenko klāstīja, ka pašlaik nav pilnīgas alternatīvas Krievijas naftai, taču piegādes ir nepieciešams diversificēt, lai no Krievijas iepirktu 30 -40% naftas, 30% ievest caur Baltijas valstīm un vēl 30% caur Ukrainu.
Baltkrievija ir gatava pirkt naftu par pasaules cenām, apgalvoja prezidents. Lukašenko atklāja, ka naftu varētu iepirkt no Azerbaidžānas, Saūda Arābijas, Norvēģijas, ASV.
Baltkrievija aizvadītajā gadumijā nav spējusi vienoties ar Krieviju par naftas piegāžu nosacījumiem 2020. gadā, tāpēc Lukašenko 31. decembrī deva rīkojumu steidzami organizēt naftas piegādes no alternatīviem avotiem.
20. janvārī Baltkrievija iepirka pirmās 80 000 tonnas naftas no Norvēģijas ar piegādi caur Klaipēdas ostu.
Krievijas naftas un gāzes piegādes Baltkrievijai par īpaši izdevīgām cenām ilgus gadus bija galvenais labums, ko Minska saņēma par draudzību ar Maskavu un netuvošanos Rietumu blokam. Taču Krievijā veiktā nodokļu manevra rezultātā Krievijas energoresursi Baltkrievijai kļūst dārgāki un sašķobās arī abu valstu attiecības.
Eksperti uzskata, ka Kremlis izdara spiedienu uz Minsku, lai panāktu Baltkrievijas ciešāku integrāciju ar Krieviju.
