Lielākie izlūkošanas draudi Zviedrijai pērn nākuši no Krievijas, savā 2014.gada pārskatā paziņojis Zviedrijas Drošības dienests "Sapo".
Dienests ziņojumā pieminējis arī kaujiniekus, kas atgriezušies no Sīrijas.
Pārskatā Krievijas spiegošana Zviedrijā aprakstīta kā "plaša" un atzīts, ka tā pieaugusi saistībā ar Ukrainas krīzi.
Saskaņā ar Drošības dienesta informāciju Krievija nelegāli vākusi informāciju par Zviedrijas aizsardzību, politiku, tehnoloģijām, zinātni, ekonomikas jautājumiem un patvēruma meklētājiem.
Tāpat dienests vēsta, ka Krievija centusies savervēt jaunus aģentus Zviedrijā, uzrunājot cilvēkus armijā un policijā, kā arī Zviedrijā dzīvojošos krievus.
Dienesta ziņojums balstīts uz visslepenākās izlūkošanas datiem, bet tas seko arī vairākiem publiskiem Krievijas militārās klātbūtnes piemēriem Baltijas jūrā.
Pagājušā gada septembrī Zviedrijas gaisa telpā ielidoja Krievijas iznīcinātājs - bumbvedējs "Su-24", ko bijušais ārlietu ministrs Karls Bilds nosauca par "nopietnāko Krievijas gaisa iebrukumu" desmit gadu laikā.
Nākamajā mēnesī Zviedrijas ūdeņos tika konstatēta ārvalstu zemūdene. Zviedrijas armija gan nespēja noteikt, no kurienes tā nākusi. Šī mēneša sākumā tika ziņots, ka notikušas otras slepenas zemūdenes medības.
Drošības dienesta ziņojumā vēstīts arī par terorisma draudiem no Tuvajiem Austrumiem. Dienests lēš, ka 150 cilvēki devušies uz Sīriju, lai piebiedrotos "Al Qaeda" vai citiem līdzīgiem teroristu grupējumiem, un, iespējams, to darījuši vēl 100 cilvēki.
Tiek uzskatīts, ka apmēram 50 kaujinieki atgriezušies Zviedrijā, bet 35 - gājuši bojā kaujās.
Tomēr dienests, kas novērtē valsts apdraudējumu, neuzskata, ka to vajadzētu paaugstināt saistībā ar Krievijas aktivitātēm, notikumiem Sīrijā vai saistībā ar uzbrukumiem Parīzei un Kopenhāgenai.
Zviedrijas apdraudējuma līmenis tika pacelts no zema uz paaugstinātu pēc 2010.gadā notikušā terorakta Stokholmā. Drošības dienests to raksturoja kā " izmaiņas noteiktu grupu aktivitātēs Zviedrijā, kas tiek novērtētās kā vērstas pret Zviedriju".
