Kā paziņoja Krievijas Ārlietu ministrija, "šis spriedums nav skaidrs: mēs tikko kā svinējām 65.gadadienu kopš uzvaras Otrajā pasaules karā, un pēkšņi tiek pieņemti šādi lēmumi pret tiem, kas cīnījās pret fašismu".
Ministrija arī oficiāli paziņoja, ka Krievija neatstās bez ievērības Strasbūras tiesas spriedumu, kas, pēc Maskavas novērtējuma, ir "ārkārtēji bīstams precedents, kas izraisa lielas bažas".
Turpat uzsvērts, ka attiecīgs spriedums nodara nopietnu kaitējumu Eiropas Padomes autoritātei kopumā un var tikt uzskatīts par centieniem izjaukt kontinentā pastāvošo konsensu attiecībā uz eiropeiskiem standartiem un vērtībām.
Kā ziņots, Kononova sūdzību ar 14 balsīm "par" un trim balsīm "pret" ECT atzina par nepamatotu. Tiesa atzina, ka 2004. gadā notiesājot Kononovu par 1944. gadā izdarīto kara noziegumu, nežēlīgi nogalinot Mazo Batu ciema iedzīvotājus, Latvija nav pārkāpusi krimināllikuma atpakaļejoša spēka aizliegumu, kas ir noteikts Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā.
ECT Lielās palātas spriedums ir galīgs un nav pārsūdzams.
Spriedums Kononova lietā apstiprina vispāratzīto starptautisko tiesību principu, ka atbildībai par pastrādātiem kara noziegumiem jābūt individuālai un reālai un ka šos noziegumus nevar attaisnot ar izpildītāja piederību kādai valstij, politiskai, ideoloģiskai vai citai grupai.
Latvijas Ārlietu ministrija uzskata, ka ECT spriedums ir reāls apliecinājums starptautiskajās tiesībās noteiktajam principam, ka kara noziegumiem nav noilguma.
Tiesas Lielā palāta atcēlusi Mazās palātas lēmumu, kura 2008. gada 24. jūlijā atzina Latvijas tiesu lēmumus Kononova apsūdzības lietā par nelikumīgiem.
Veterāna advokāts Mihails Joffe norādījis, ka Kononovam vēl ir iespēja prasīt lietu pārskatīt, pamatojoties uz Strasbūras tiesas reglamenta 80.pantu, kas paredz iespēju izskatīt lietu no jauna, ja tajā radušies jauni apstākļi, kas iepriekš tiesai nebija zināmi, bet ir būtiski, lai pieņemtu lēmumu.
Portāls "Delfi" jau vēstīja, ka partizānu nodaļas komandieri Kononovu, ko Latvija apsūdz civiliedzīvotāju nogalināšanā Otrā pasaules kara laikā, arestēja 1998. gadā, apsūdzot genocīdā. Viņam inkriminē mierīgo iedzīvotāju nogalināšanu 1944. gadā Mazo Batu sādžā, kur viņš, būdams partizānu vienības komandieris, vadīja operāciju piecu šucmaņu iznīcināšanai.