Foto: AFP/Scanpix
Krievijā ceturtdien sākta prāva par krāpšanu pret 2009.gadā cietumā mirušo advokātu Sergeju Magņitski, neskatoties uz viņa advokātu iebildumiem, ka nav likumīgi tiesāt mirušu cilvēku.

Magņitska ģimenes advokāti atteicās piedalīties, viņuprāt, pretlikumīgajā prāvā pret mirušu cilvēku, tādēļ Maskavas Tveras rajona tiesas tiesnesis lietas izskatīšanu atlika līdz 28.janvārim, informēja tiesas preses dienests.

Magņitskis tika aizturēts 2008.gadā un pēc cietumā pavadīta nepilna gada 2009.gada novembrī mira apcietinājumā tādēļ, ka viņam nav sniegta medicīniskā palīdzība. Kremļa cilvēktiesību padomes ziņojumā pērn tika norādīts, ka Magņitski cietumā spīdzināja un savas pēdējās dzīves stundas viņš pavadīja, ieslēgts rokudzelžos.

Pirms aizturēšanas Maņitskis paziņoja, ka ir atklājis krāpšanās ar nodokļiem shēmu 5,4 miljardu rubļu (93,2 miljonu latu) vērtībā, kurā iesaistītas Krievijas Iekšlietu ministrijas amatpersonas.

Tomēr Magņitskis kā Lielbritānijas investīciju fonda "Hermitage Capital" jurists Krievijā un investīciju fonda vadītājs Viljams Brauders tika apsūdzēti lietā par fonda izvairīšanos no nodokļiem 522 miljonu rubļu (deviņu miljonu latu) apmērā. Lieta tika slēgta pēc viņa nāves, tomēr 2011.gada augustā tika atsākta.

Izmeklētāji februārī paziņoja, ka plāno tiesāt mirušo juristu, bet pagājušajā mēnesī Krievijas prokuratūra lietu pret Magņitski nosūtīja izskatīšanai tiesā.

Brauders pašlaik uzturas Londonā un Krievijā tiks tiesāts aizmuguriski.

Magņitska ģimenes advokāts Nikolajs Gorohovs aģentūrai AFP norādīja, ka "neplāno piedalīties pretlikumīgajā prāvā", kas, pēc viņa teiktā, esot pretrunā Krievijas konstitūcijai.

Viņš uzsvēra, ka tiesvedība pret mirušu personu var notikt vien iepriekšējo spriedumu pārskatīšanai vai reabilitācijai.

Arī "Hermitage Capital" vadītājs Brauders nosodīja prāvu, sakot, ka tā ir "atriebības akts pret tiem, kas izgaismoja korumpētu amatpersonu kriminālo grupējumu".

Šomēnes ASV prezidents Baraks Obama parakstīja tā dēvēto Magņitska likumu, kas paredz noteikt sankcijas pret personām, kuras ir atbildīgas par Magņitska nāvi, savukārt Krievija uz to reaģēja, pieņemot likumu, kas liedz amerikāņu ģimenēm adoptēt bērnus no Krievijas. Parlamentā pieņemtajam likumam vēl nepieciešams Krievijas prezidenta Vladimira Putina paraksts.

Cilvēktiesību aktīvisti norāda, ka Magņitskis centies atmaskot korupciju, ar kuru Krievijā saskāries fonds. 37 gadus vecā jurista nāve saasināja Krievijas un Rietumvalstu attiecības.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!