Krievija piektdien pārmetusi Savienotajām Valstīm, ka tās nostādījušas Maskavu neērtā situācijā, laicīgi neatklājot, ka anulējušas ASV izlūkdienesta bijušā darbinieka Edvarda Snoudena pasi.
Par izlūkdienestu informācijas izpaušanu meklētais bijušais ASV Nacionālās drošības pārvaldes (NSA) līgumdarbinieks un Centrālās izlūkošanas pārvaldes (CIP) tehniskais darbinieks Snoudens piektdien jau sesto dienu pēc kārtas pavada Maskavas Šeremetjevas lidostas tranzītzonā.
Snoudens Maskavā ieradās ar reisu no Honkongas, un sākotnēji tika uzskatīts, ka viņš tālāk dosies uz Kubu, lai no turienes mērotu ceļu uz Ekvadoru. Taču Snoudens svētdien tomēr uz Kubu neizlidoja.
Kāda šajā lietā iesaistīta Krievijas amatpersona aģentūrai "Interfax" norādīja, ka gadījumā, ja viņi būtu informēti par Snoudena problēmām ar pasi, viņi, iespējams, nebūtu ļāvuši Snoudenam ielidot Krievijā.
"Amerikāņi tīšuprāt radīja Maskavai grūtu situāciju, neinformējot to par faktu, ka viņa pase ir anulēta," norādīja anonīmais avots.
"Krievijas varasiestādes par to tika informētas jau pēc notikušā, vairāk nekā divas nedēļas pēc tam, kad Snoudenam tika anulēta pase. Ja šis fakts būtu bijis zināms jau iepriekš, tad, iespējams, Snoudena kungs nebūtu atlidojis uz Maskavu un viss šis notikums nekad nebūtu norisinājies," norādīja amatpersona.
Krievijai un ASV nav līguma par personu izdošanu un Maskava līdz šim atteikusies izdot Snoudenu.
Krievijas atteikums, kuru šonedēļ pats personīgi izteica prezidents Vladimirs Putins, ir ienesis jaunu spriedzi abu valstu diplomātiskajās attiecībās.
Krievijas amatpersona norādīja, ka Snoudena situāciju var atrisināt tikai Ekvadoras vai kādas citas valsts lēmums piešķirt viņam politisko patvērumu.
ASV varasiestādes Snoudenam izvirzījušas apsūdzības spiegošanā, un Honkongai bija nosūtīts pieprasījums izdot viņu tiesāšanai.
Snoudens nodeva britu laikrakstam "The Guardian" informāciju par ASV izlūkdienestu izmantotajām datu iegūšanas programmām, tostarp masveida telefonsarunu noklausīšanos un personu izsekošanu globālajā tīmeklī, analizējot videomateriālus, fotogrāfijas un e-pastus.
"The Guardian" norāda, ka savu informācijas avotu avīze atklājusi pēc paša Snoudena lūguma.
