Uzsākot Igaunijas un Krievijas robežlīguma anulēšanas procesu, Krievija pati sev izdara lāča pakalpojumu, pārvelkot krustu pār savām cerībām noslēgt bezvīzu režīmu ar Eiropas Savienību (ES), intervijā laikrakstam "Eesti Paevaleht" izteicies Igaunijas parlamenta ārlietu komitejas priekšsēdētāja vietnieks Marko Mihkelsons.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
"Kamēr netiks noteikta robeža ar Igauniju un Latviju, nevar būt ne runas par bezvīzu režīmu starp Krieviju un ES," sacīja Mihkelsons. Viņš atgādināja, ka šis robežposms ir ne tikai Krievijas un divu Baltijas valstu robežšķirtne, bet arī robeža starp Krieviju un ES, kā arī starp Krieviju un NATO.

Pēdējās dienās Krievijas spertos soļus Mihkelsons raksturo ar vienu teikumu: "Krievijai nav pat ne mazākās vēlēšanās normalizēt attiecības ar Igauniju."

Kā LETA jau ziņoja, Krievija pirmdien informēja par procedūru uzsākšanu, lai atbrīvotos no saistībām, kuras izriet no Igaunijas un Krievijas robežlīgumiem.

Krievija šādu rīcību pamatoja ar faktu, ka Igaunijas parlaments līgumu ratifikācijas preambulā iekļāva atzinumus, piemēram, norādi uz padomju okupāciju, kas Krievijai nav pieņemami un nākotnē var radīt teritoriālas un īpašumtiesību pretenzijas pret Krieviju.

Igaunijas parlaments Igaunijas un Krievijas robežlīgumus ratificēja ārkārtas sēdē pagājušajā pirmdienā. Ratifikācijas likuma preambulā norādīts, ka parlaments, ratificējot robežlīgumus, ņem vērā 1918.gada 24.februārī pasludinātās Igaunijas Republikas tiesisko pēctecību, kā tas norādīts valsts konstitūcijā, kā arī Igaunijas Augstākās padomes 1991.gada 20.augusta lēmumu "Par Igaunijas valstisko neatkarību" un parlamenta 1992.gada 7.oktobra deklarāciju "Par konstitucionālās valsts iekārtas atjaunošanu".

Tādējādi preambulā netika tieši minēta Igaunijas okupācija un aneksija, taču uz to netieši norāda pieminētie tiesiskie akti. Piemēram, 1992.gada 7.oktobra parlamenta deklarācijā norādīts, ka 1940.gadā Igaunija kļuva par Padomju Savienības agresijas upuri un tika nelikumīgi iekļauta PSRS sastāvā.

Igaunijas Ārlietu ministrija pirmdien pauda pārsteigumu par Krievijas rīcību un izteica par to nožēlu. "Igaunijas Ārlietu ministrija tomēr cer, ka Krievijas puse, vēlreiz rūpīgi analizējusi Igaunijas likumu par robežlīgumu ratifikāciju, kā arī dokumentus, uz kuriem atsaucas likums, atturēsies no iecerētajiem soļiem uz sāks robežlīgumu ratifikācijas procesu," teikts Igaunijas Ārlietu ministrijas paziņojumā.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form