Atbilstoši plašajam līgumam, ko šonedēļ vizītes laikā parakstīs Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs, Maskava turpinās īrēt Armēnijā armijas bāzi vēl 24 gadus un izvietos tur vēl 3000 karavīru, sacīja ministrs.
Paredzams, ka šis solis izraisīs satraukumu kaimiņvalstī Azerbaidžānā, ar kuru Armēnijai ir domstarpības Kalnu Karabahas piederības dēļ.
"Līgums sākotnēji tika noslēgts uz 25 gadiem, bet tagad tas būs spēkā 49 gadus, sākot no 1995.gada," skaidroja ministrs.
Atbilstoši līgumam "Krievijas armijas bāze līdz ar Krievijas Federācijas interešu aizsardzību kopā ar Armēnijas bruņotajiem spēkiem garantēs Armēnijas drošību".
Krievija "palīdzēs Armēnijai iegūt ieročus un modernas militārās iekārtas", skaidroja Nalbandjans.
Medvedevs ceturtdien ieradīsies Armēnijā divu dienu vizītē un paliks tur arī nedēļas nogalē, lai piedalītos Kolektīvās drošības līguma organizācijas neoficiālajā samitā.
Tikai šogad vien bruņotās sadursmēs dzīvību zaudējuši 10 Armēnijas un Azerbaidžānas karavīri.
Kalnu Karabaha, kas padomju laikā bija Azerbaidžānas PSR sastāvā, kopš deviņdesmito gadu sākuma ir "de facto" neatkarīga armēņu republika. Tai ir ļoti cieša saistība ar Armēniju, bet oficiāli joprojām tiek uzskatīts, ka tā ir Azerbaidžānas sastāvā. Jau kopš Pirmā pasaules kara beigām šis armēņu apdzīvotais apgabals ir bijis par strīdu iemeslu starp Armēniju un Azerbaidžānu.
Kalnu Karabaha savu neatkarību pirmo reizi pasludināja 1991.gadā. Tās atdalīšanās no Azerbaidžānas veicināja kara izraisīšanos starp Azerbaidžānu un Armēniju. Karā dzīvību zaudēja aptuveni 35 000 cilvēku, un vairāk nekā miljons abās valstīs bija spiests pamest savas mājas.