Krievijas armijā laika posmā no 2012. līdz 2015. gadam miruši 2642 cilvēki, pētot Aizsardzības ministrijas dokumentus, atklājis laikraksts "Vedomosti". Visvairāk karavīru zaudēts 2014. gadā, kad sakās bruņotais konflikts Ukrainā.
Medijs datus par mirušajiem karavīriem ieguvis no dokumentācijas konkursam par militārpersonu dzīvības un veselības apdrošināšanu. Konkursa nolikumam pievienotajos dokumentos redzams arī apdrošināšanas gadījumu uzskaitījums par pēdējiem gadiem, tostarp dzīvību zaudējušo personu skaits.
No šiem datiem redzams, ka 2012. gadā armijā miruši 630 karavīri, 2013. gadā – 596, 2014. gadā – 790, bet 2015. gadā 626 karavīri. Dokumentos militārpersonu nāves iemesli nav precizēti.
Datos redzams, ka vislielākais mirušo karavīru skaits ir 2014. gadā, kad sākās bruņotais konflikts Ukrainas austrumos. Maskava pati gan vienmēr ir noliegusi Kijevas un Rietumvalstu apsūdzības par savu saistību ar karu Ukrainā un apgalvo, ka kaujinieki no Krievijas ir "brīvprātīgie".
Saskaņā ar Kijevas datiem Donbasā prokremlisko separātistu pusē pašlaik karo aptuveni pieci tūkstoši Krievijas armijas kadru karavīru.
Kopš 2015. gada septembra Krievija piedalās arī militārajā operācijā Sīrijā, atbalstot prezidenta Bašara al Asada spēkus. Aizsardzības ministrija oficiālu apkopojumu par Sīrijā zaudētajiem karavīriem nesniedz, bet mediji ziņo, ka pēdējā gada laikā tie ir vismaz 40 kritušie, norāda "Radio Brīvā Eiropa".
Tāpat žurnālisti noskaidrojuši, ka Sīrijā karo tā sauktās privātās militārās kompānijas "Vagner" kaujinieki, kas ļauj Maskavai neuzrādīt patieso kritušo skaitu, jo formāli algotņi nav saistīti ar Krievijas armiju.
Aizsardzības ministrija, portālam RBK komentējot "Vedomosti" datus par apdrošināšanas gadījumiem Krievijas armijā, norāda, ka incidenti pēdējos gados kļūst retāki un 80% no tiem notikuši ārpus dienesta uzdevumu izpildes laika.
Jāatzīmē, ka šī atbilde netiešā veidā var saskanēt ar iepriekš fiksētajiem gadījumiem un mediju izpētītajam, ka uz Donbasu nosūtītie Krievijas karavīri atrodas "atvaļinājumā", vai vispār esot dienestu pametuši, kā pēc atsevišķu karavīru nonākšanas gūstā ir apgalvojusi Maskava.
