Pagājušajā gadā rasistiska rakstura uzbrukumos Krievijā nogalināti 28 cilvēki un ievainoti 366, bet 2004.gadā attiecīgi 46 un 208, norādīts ziņojumā.
Kā lēš Koževņikova, šobrīd Krievijā ir 25 000-50 000 aktīvu rasistu. Viņa atzīmējusi, ka radikāli labējās organizācijas aizvien mazāk slēpj savu darbību un cenšas ieņemt savu vietu Krievijas kopējā politiskajā ainā.
2005.gadā iezīmējusies tendence, ka labējie radikāļi cenšas apvienoties un pieņemt jaunas propagandas metodes, īpaši izmantojot internetu, uzsvērusi Koževņikova. "Viena šīs kustības daļa cenšas ienākt politikā," viņa piebildusi, kā piemēru minot Krievijas Nacionālo suverēno partiju - klaji antisemītisku kustību, kas grib reģistrēties kā oficiāla politiskā partija.
"Tas ir ļoti bīstami. Rasisms ir ļoti izplatīts armijā un tiesībsargāšanas institūcijās un var viegli kļūt nekontrolējams," izteikusies cilvēktiesību aizstāve.
Vienlaikus viņa atzinusi, ka Krievijas varas iestāžu centieni cīnīties pret šo problēmu pastiprinājušies, lai gan daži politiskie spēki netieši atbalsta rasistus, savukārt dažos reģionos joprojām vērojama varas iestāžu vienaldzība šai jautājumā.
Par rasistisku vardarbību Krievijā 2003.gadā notiesāti trīs cilvēki, 2004.gadā - astoņi un 2005.gadā - 15, sacījusi Koževņikova. Viņa atzinusi, ka smagi cietumsodi par rasistiskiem noziegumiem palīdz ierobežot turpmāku vardarbību.